Zinātnieks: valsts politika veido "kalpu garu" 14

Lauris Vīksne, F64
Print Friendly, PDF & Email

Tehnoloģiskā centra vadītājs Stabulnieks kritizē kompleksas inovāciju attīstības trūkumu

Valstī nav kompleksas politikas inovācijas attīstībai, jau sākot no izglītības, kas sabiedrībā veido kalpu garu, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs Jānis Stabulnieks, vēsta aģentūra LETA.

"Mēs audzinām labus speciālistus, kas varētu strādāt ārvalstu kapitāla uzņēmumos, nevis cilvēkus, kas savas idejas spētu ieviest tirgū," sacīja Stabulnieks, uzsverot, ka Latvijā cilvēki prot radīt ļoti labus produktus, taču nespēj rast finanšu līdzekļus šo produktu ieviešanai. Tāpēc viņi esot spiesti tos pārdot ārzemniekiem, kas ir gatavi riskēt ar saviem finanšu līdzekļiem un vēlāk ar produktu ražošanu pelna lielu naudu. "Galvenā problēma ir, kā šo produktu novest līdz galam," sacīja Stabulnieks.

Lietpratējs norādīja, ka valstī trūkst politikas inovācijas attīstībai, politikas veidotāji "grābstās ap dažādiem elementiem", taču trūkst kompleksa skatījuma. Viņaprāt, Latvijā ļoti veiksmīgi varētu attīstīt tehnoloģiski sarežģītu aparātu ražošanu, jo Latvijā ir gan augsta līmeņa elektronikas, gan mehānikas speciālisti. Vairāk jāpievērš uzmanība tehnisko nozaru attīstībai, tomēr iespējas attīstīties būtu arī citām jomām.

Ceturtdien Rīgā notiek starptautiska inovācijai veltīta konference "Baltic Dynamics 2010", kurā piedalās 62 inovācijas eksperti no 26 pasaules valstīm. Savukārt Baltijas Asambleja sadarbībā ar Baltijas zinātnes parku un inovācijas centru asociāciju no nākamā gada pasniegs balvu par sasniegumiem inovāciju jomā.

Komentāri (14)

lismanis 16.09.2010. 14.28

es esmu tieši pretējās domās – mums ir ļoti spēcīgs finanšu sektors, bet trūkst to inženieru, kas spētu radīt labus produktus. domāju, ka galvenais, lai būtu laba ideja, finansējumu jau piesaistīt tā vai citādi izdotos noteikti. dīvaini, ka finansisti un inženieri tik mazā valstī kā Latvija viens otru neatrod.

+6
-2
Atbildēt

3

    daina_tabuna > lismanis 16.09.2010. 14.54

    Mums ir ļoti daudz labu inženieru, bet finanšu sektors ir tendēts uz megapeļņu maksimāli īsā laikā + piesaistot neadekvātas ķīlas. Un tad sanāk, ka cilvēks izgudro kādu tehnoloģisko brīnumu, ko mājās var ražot 10- 20 gab. mēnesī, bet tas arī maksimums, ko viņš spēj, jo bankas prasa pret 20 KLVL kredītu, ieķīlāt dzīvokli un vēl subordinēt kapitālu. Kas kopumā bankai dod piekļuvi kapitālam, kurš pārsniedz kredītsaistības līdz pat 10 reizēm. Un tas viss ievelkas uz mēnešiem 3- 4. No riska kapitālista viņš atbildi saņem nedēļas laikā un naudu vēl pēc nedēļas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lismanis > lismanis 21.09.2010. 13.18

    par mega peļņu – procentu likmes bankās un riska kapitālistiem, protams, ir ļoti atšķirīgas. bankas prasa tādas likmes kādas ir tirgū, bet riska kapitālistiem tās bieži vien ir pat 20% (jeb precīzāk sakot, nekad īpaši zemākas par 20%, nav).

    par neadekvātajām ķīlām – kredītņēmējiem vienmēr liekas, ka bankas prasa nenormāli neadekvātas ķīlas, un droši vien, ka jāpiekrīt, tā mēdz arī gadīties, bet tomēr pārsvarā tam ir arī iemesls (vai nu ķīla ir nelikvīda, kuru būs ļoti grūti pārdot, vai citādi).

    riska kapitālisti droši vien ļoti ātri atšuj tos projektus, kurus viņi noteikti zin, ka viņi nefinansēs (kas ir apmēram 90% no visiem viņiem iesniegtajiem projektiem), bet tur kur viņi redz, ka viņi varētu dot naudu, arī nemaz tik ātri neiet.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lismanis > lismanis 21.09.2010. 13.20

    bet tos talantīgos inženierus man tiešām nav izdevies sasapt. vai tev ir kādi sabiedrībā zināmi piemēri? varbūt pats tāds esi, Dolārs?

    0
    0
    Atbildēt

    0

karlis_pots 16.09.2010. 16.27

tikko izlasīju Vēbera “Protestanta ētika un kapitālisma gars” un LV Tehnoloģiskā centra vadītāja teikto, ka LV audzina “kalpu garu”. Paralēles ir. Tā ka domāju, ka ar grūdienu no augšas vien nepietiks, lai mēs kļūtu drošāki un pārliecinātāki par savām biznesa idejām.

+3
0
Atbildēt

0

daina_tabuna 16.09.2010. 14.22

Ļoti, ļoti sakarīgi teikts. Diemžēl risinājumi pagaidām izpaliek. Bankas tādiem mērķiem kredītus nedod. ES fondiem vajag līdzfinansējumu. Pašu riska kapitālisti ir visai nabadzīgi un pagalam kūtri uz projektiem, kuri nedod astronomisku peļņu jau pirmajā gadā. Un beigās jau nekas cits neatliek kā piesaistīt ārzemju riska kapitālu.

+1
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > daina_tabuna 16.09.2010. 20.41

    Saskaņā ar valsts attīstības startēģiju pirms gadiem 18-it tika īstenots arī atbilstošs risinājums – tagad par kādreiz sasniegto VEF,RAF,Alfa u.c. var uzzināt muzejos.Ja valsts politikas noteicēji iz Latvijas elites nepieņems/neakceptēs attīstības ideoloģiju, tad ”kalpu gars” turpinās triumfēt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu