Rāvis: būvniecības nākotnes perspektīvas drūmas 28

Guntis Rāvis (2.no labās) ar domubiedriem kustības ''Par labu Latviju'' dibināšanas pasākumā. Autors: Kaspars Krafts, F64
Print Friendly, PDF & Email

Valsts pasūtinājumu izpildes līderuzņēmuma īpašnieks žēlojas par izdzīvošanas cīņu

Krīze būvniecības nozarē ir ļoti dziļa, un arī nozares nākotnes perspektīvas ir visai pesimistiskas, jo Latvijā nav priekšnoteikumu, kas varētu veicināt nozares attīstību, intervijā biznesa portālam Nozare.lv paudis pēdējās destmitgades valsts pasūtījumu izpildes līderuzņēmuma SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, viens no kustības ''Par labu Latviju'' dibinātājiem.

Negodīgā konkurence nozarē ir kļuvusi ļoti asa, iepriekšējos gados tādas nebija, uzskata uzņēmējs. "Krīze nozarē ir ļoti liela. Notiek būvnieku cīņa par izdzīvošanu, ļoti bieži ar neatļautām metodēm," saka Rāvis, norādot, ka tiek mēģināts ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Nelielās kompānijās netiekot maksāti visi nodokļi, tās strādājot pelēkajā zonā.

Rāvis domā, ka Latvijā būvnieki ir nostādīti ''absolūti diskriminējošā situācijā'', salīdzinot ar pārējo Eiropu, jo citur valdības silda ekonomiku, investējot infrastruktūras objektos – ceļos, dzelzceļos, tiltos. ''Latvijā to nedara, un tas ir milzīgs trieciens nozarei un ekonomikai kopumā," apgalvo Rāvis. Jāpiebilst gan, ka valsts finansējums infrastruktūras objektiem nav apturēts, bet vienīgi samazināts krīzes laikā, toties joprojām to var iegūt pašvaldības Eiropas fondu programmās.

Kā otru iemeslu, kas kavē nozares attīstību, Rāvis min publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu apturēšanu Latvijā, kas citur Eiropā ir atļauti. Jāatgādina, ka viens no iemesliem PPP apturēšanai pēc starptautisko aizdevēju prasības bija Dienvidu tilta projekta necaurspīdīgais un apzināti sadārdzinātais finansējuma veids un īstenošana. ''Skonto būve'' ir viens no galvenajiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem.

"Nākotnē veiksies tiem lielajiem uzņēmumiem, kas būs ieguvuši darbu lielajos starptautiskajos tenderos, bet arī tas nedos uzņēmumiem nekādu attīstības iespēju, tas dos tikai iespēju izdzīvot,'' vērtē Rāvis. Jau pašlaik katru mēnesi bankrotējot līdz pat 200 nelielajiem būvniecības uzņēmumiem, ja tā turpināsies, tad arī no lielajiem palikšot labi ja puse.

SIA "Skonto būve" darbību sāka 1995.gadā un ir viens no lielākajiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Pēdējā desmitgadē tas ir nozares valsts un pašvaldību pasūtinājumu līderis. Pēc avīzes ''Diena'' iepriekš izpētītā, dažos gados ''Skonto būve'' strādāja tikai par nodokļu maksātāju naudu pasūtinātos objektos.

Komentāri (28)

putekliic 05.09.2010. 13.08

Jā, drūmas. Sevišķi dažiem…tiem, kuri netiks vairs pie trekniem valsts un pašvaldību pasūtījumiem caur saviem poltiskajiem aizbildņiem. Bet strādāt godīgas un asas tirgus konkureneces apstākļos – jā, tas jau ir pavisam kas cits…

+16
-1
Atbildēt

0

garausiitis 05.09.2010. 12.17

Viss normāli, nevarēs vairāk tik elementāri fenderēt.

+14
-1
Atbildēt

0

mxblack 05.09.2010. 13.13

Gan Dienvidu tilts, gan daudzi citi šādi objekti ir parādījuši, ka mūsu būvnieki ir īsti blēži un krāpnieki. Tāpēc valsts ar viņiem vairs neielaižas, lai nesāktos masveida protesti. Nevajadzēja zagt, kad jums ticēja. Nu vilciens ir prom un jūs sēžat pie sasistas siles, kuru ar savu mantrausību paši sasitāt. Tāpat ir sabūvētas tās individuālās mājas, kuras šodien vidusmēra iedzīvotājs nevar nopirkt. Ir izvārīta zupa, kura nav ēdama ar mērķi gūt milzīgu peļņu. Jūs paši esat nokāvuši savu biznesu. Es šaubos vai jūs glābs tas PLL blēžu konglomerāts.

+14
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu