Ir izpētīts, ka ikviens cilvēks savā tuvākajā lokā var paturēt ne vairāk kā 150 cilvēku
150 cilvēku, kurus pazīt pēc sejas un piekabināt klāt viņu vārdu, 150 cilvēku, kuru statusa jauninājumi un dienasgrāmatas ieraksti šķiet svarīgi, 150 cilvēku, kuri var piezvanīt un uzaicināt satikties, parunāt, un tu vismaz apsvērsi iespēju to izdarīt.
Šo faktu jau ātri vien sāka apspriest reklāmas un mārketinga ļaudis – no vienas puses, veidojot reklāmu sociālajos tīklos, no otras, apzinoties šīs reklāmas robežas. Viņu prātos šim skaitlim ir gauži reāla nozīme, kas vienādojas ar zīmola pazīstamību, pārdošanas pieaugumiem un citiem konkrētiem skaitļiem, kurus var izmērīt un tabulās ielikt. Bet ko šis maģiskais skaitlis nozīmē individuālam cilvēkam (šeit nerunājot par slavenībām, kam 150 draugu problēma vienmēr izpaudusies citādi)?
Agrāk, pirms sociālo tīklu buma, cilvēks varēja mierīgi nodzīvot visu dzīvi, pamazām satiekot «savus» 150 cilvēkus un tikpat pamazām tos arī atmetot. Ģimene, teiksim, 10 cilvēku. Pagalmā vēl 10. Bērnudārzā 30, pamatskolā un vidusskolā arī. Augstskolā 30, darbā arī 30. Caur hobijiem atrasti 20. Nu, un vēl 20 paziņas, kaimiņi, dzīvesbiedra radi. Pilnīgi pietiek visam mūžam. Turklāt skaidrs, ka tie trīsdesmit bērnudārza grupiņas biedri, kas pāris gadu bija puse tavas dzīves, kļuva arvien mazāk svarīgi pamatskolā, bet jau augstskolā «draugs kopš smilšu kastes laikiem» bija retums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.