Pētījums: atšķiras viedokļi par vēstures mācīšanu 52

Gatis Gierts, F64
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Latviešiem un krievvalodīgajiem dažāda nostāja par Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu

Pastāv krasas viedokļu atšķirības jautājumā par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu starp latviešu un krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, konstatēts “DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā.

Pētījumā konstatēts, ka nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% latviešu uzskata, ka Latvijas vēsture jāmāca atsevišķi, savukārt krievvalodīgo respondentu vidū šādu viedokli pauda 26%.

No pētījumā aptaujātajiem 54% iedzīvotāju, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu, aizstāv viedokli, ka Latvijas vēsture jāmāca kopā ar pasaules vēsturi.

No latviski runājošajām ģimenēm trešdaļa jeb 34% respondentu uzskata, ka Latvijas un pasaules vēsture jāmāca kopā un valsts vēsture nav izdalāma atsevišķi.

Komentāri (52)

andrisskrastins 31.08.2010. 12.50

Piedodiet, bet pamatnācija ir latvieši. Un nav diskusija par to – Latvijas vēsture IR jāmāca. Punkts. Neizprotu, kāpēc šis jautājums vēl joprojām tiek cilāts.

+21
-3
Atbildēt

2

    Māris Engers > andrisskrastins 01.09.2010. 16.06

    nešaubos, ka nacionālistiem šāda priekšmeta ieviešana būtu izdevīga – jo vairāk izolējamies no apkārtējās pasaules, jo vieglāk visu slikto pierakstīt žīdmasonu liberastu svensoniem-gejiem, vai ne? kaut vai nacionālisms kā tāds – ja apskatām tikai Latvijas kontekstā, tad, saliekot pareizus akcentus, var pat radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas labs. tādēļ vēsture jāmāca plašāk, lai bērni/jaunieši laikus uzzinātu par postu, ko šī ideoloģija nesusi Eiropai.

    bet nu tas tā 😉

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Aija Neļķe > andrisskrastins 31.08.2010. 17.40

    Diemžēl šo viedokli aktīvi aizstāv tikai “Visu Latvijai!” Acīmredzot, kamēr VL cilvēks nebūs IZM amatā, tikmēr Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta nebūs. Ja kāds saka, ka arī PS aizstāv, tad, kāpēc Šadurskis un Druviete neieviesa to savos ministrēšanas periodos? Viņi aizstāv tikai vārdos, bet pietrūkst izšķirošās gribas to realizēt praksē. VL gribas netrūkst – kad VL cilvēks nokļūs IZM amatā, ar nākamo 1. septembri priekšmets būs.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

ozoljanis 31.08.2010. 13.18

Es atvainojos, bet es biju pārsteigts, kad uzzināju, ka skolās nemāca LAT vēsturi!!! Pat 80-ajos LAT vēsture bija atsevišķs propogandas avots un tā tika macīta.

Kā var izaudzināt valstij lojālus bērnus, ja tiem netiek mācīta vēsture teritorijai, kurā viņi dzīvo?!!!?

Gribat, lai LAT vēsturi normāli uztver krievu skolēni? Nerkastiet interpretācijas, piemēram, par 40o gadu, bet dodiet faktus, patiesus faktus. Cik daudz bērniem atvērsies zināšanu lauks rūpīgi izstāstot kas notika Latvijas teritorijā no 1914-1920.gadam!!!

Tā ir tuvredzīga un bezatbildīga rīcība nemācīt LAT vēsturi!!!

+12
0
Atbildēt

1

    LR Aizsardzības mini > ozoljanis 31.08.2010. 14.27

    Jā, atminos, kā mums pasniedza “buržuāziskās Latvijas īso kursu”, ap 17. jūniju centās īpaši nerotaļāties, savādāk vēl varēja nacionālo pašlepnumu “atmodināt”. 🙂 Tā kā ļoti mīlēju lasīt, tad biju izracis visus vecos “Atpūta” žurnālus līd zpat 1940. gadam un priekštatus par to laiku guvu no žurnālrakstiem. Bija arī iespējas iztaujāt vecvecākus un vecākus, kuri ļoti taktiski bēga no šīm tēmām, jo daudzkārt, tieši dēļ manas pārlieku lielās intereses par vēsturi un politiku, iekūlās paskaidrojumos. Ui, kuriozu atcerējos, mana bērnudārza audzinātāja mani “stučīja” uz ceku un pēcāk manus senčus “čakarēja”. 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 31.08.2010. 12.47

Problēma jau nav tajā, vai ir jāmāca atsevišķi vai nav, bet gan par to, kā notiek mācību process un kādi ir tā rezultāti. Līdz šim esošā izglītības programmas vēsturei ir pierādījušas, ka gan viens gan otrs variants nav bijis gana labs, jo mācību metodoloģija bija neveiksmīga!

IZM un politiķi būtu beiguši “mētāties” no kopā vai atsevišķas mācīšanas – tā vietā nodrošinājuši stabilitāti pedagogiem, kas strādā pie metodikas, lai varētu BEIDZOT normāli sakārtot programmu. Savukārt tie lielie kliedzēji, būtu padomājuši par vēstures pētniecības stimulēšanu un sabiedrības izglītojošu pasākumu veidošanu vēstures jautājumu skaidrošanai. Apnikusi īstermiņa domāšana, kas nerada ilgtermiņa vērtības – ja nebūs stabilitātes, nebūs arī uzlabojumu!

+7
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu