Trūkst izglītības par izglītību • IR.lv

Trūkst izglītības par izglītību

26
Lauris Vīksne, F64
Pēteris Strautiņš

Nav bijis ne īstu strukturālu reformu, ne lineāras griešanas

Dižķibele ir mudinājusi veikt strukturālas reformas, kuras treknajos gados nenotika politiskas gribas trūkuma un naudas pārpilnības dēļ. Ir populārs viedoklis, ka šādu reformu nav bijis arī pēc Patiesības Brīža (PB, arī Pasaules Banka) atnākšanas 2008.gada nogalē, taču tas ir nihilisms.

Esmu pārliecināts, ka vislielāko devumu valsts ekonomikas izaugsmei ilgākā laika posmā dotu tieši strukturālākas strukturālās reformas izglītībā, kurai ir veltīts jaunākais ''DnB Nord'' Latvijas barometrs. Joprojām ir daudz neizmantotu iespēju.

Īpaši bēdīga aina paveras augstākajā izglītībā, kurā notiekošais un nenotiekošais gandrīz precīzi atspoguļo sistēmas darbinieku, nevis studentu un ekonomikas intereses. Taču šoreiz pievērsīšos vidējai izglītībai un jo īpaši profesionālajai izglītībai. Atšķirībā no augstākās izglītības, šeit jau var runāt par notiekošām fundamentālām izmaiņām, taču jāizdara vēl daudz vairāk, nekā jau ir izdarīts.

Ir virkne steidzamu darbu, kam vajadzīga nauda, bet ir arī tādi, kas prasītu tikai darīšanu.

Naudu neprasītu sabiedriskā sektora lēmumu pieņēmēju ekonomisko stimulu sakārtošana (atvainojos par smagnējo konstrukciju). Piemēram, šobrīd nereti lēmumus par mācību iestāžu pastāvēšanu vai nepastāvēšanu pieņem pašvaldība, bet algas maksā valsts. Šajā situācijā pašvaldībai nav nekāda stimula optimizēt skolu tīklu, īpaši tad, ja skolās strādā pašvaldību vadītāju draugi, radi un paziņas. Princips – nauda seko skolēnam – jau daudzmaz strādā vispārējās vidējās izglītības ietvaros, taču tai būtu jāaptver arī profesionālā un speciālā izglītība, ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļotu objektīvās izmaksu atšķirības, kā arī konkrētā izglītības veida nozīmi izaugsmes veicināšanā atbilstīgajā laikposmā, kas jau būtu politisks lēmums. Uzskatu, ka šobrīd īpaši liela vērība būtu jāvelta profesionālajai izglītībai, kas gatavo speciālistus, kuri nepieciešami eksporta nozarēm, mūsu ekonomikas lokomotīvēm pēc iepriekšējā izaugsmes modeļa likumsakarīgā kraha.

Naudu prasītu profesionālo skolu ēku un iekārtu uzlabošana līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim. Šobrīd no ES fondiem ir atvēlēti 62 miljoni latu, ar ko pietiktu 10 profesionālo skolu pārbūvei un aprīkošanai. Taču, lai to paveiktu visās profesionālajās skolās, kas nākotnē jāsaglabā, papildus būtu nepieciešami 180-200 miljoni latu. Liela summa, taču tā jāvar atļauties, ievērojot, ka nākotnē caur profesionālās izglītības sistēmu vajadzētu virzīt ap pusi attiecīgā vecuma jauniešu.

Kāds ir tautas politiskais pasūtījums valdībai izglītības politikas jomā, ko atspoguļo DnB NORD Latvijas barometrs ? Citiem vārdiem – kā sabiedriskā doma ietekmēs izglītības reformu nākamajos četros gados?

Jāsaka, ka pasūtījums vēl nav līdz galam skaidrs un saprotams, vēlme pēc strukturālajām reformām kā kaut kā skaista un netverama pārvēršas par nepatiku, līdzko reformas pamet platonisko ideju pasauli, un izrādās, ka tās prasa ne tikai abstraktas birokrātijas samazināšanu. Tas nav pārmetums respondentiem, jo par izglītības sistēmas mērķiem konstruktīvas diskusijas ir bijis maz. Ja tautai nav skaidrs, ko vajadzētu sasniegt, tad velti gaidīt izpratni par nepieciešamajiem upuriem.

Populārākais ir atbildes variants uz jautājumu par to, kas ar sistēmu šobrīd notiek ir — sistēma tiek sagrauta!!! Tā domā 46% barometra aptaujāto. Grūti spriest, cik atšķirīgs būtu šis īpatsvars, runājot par jebkuru citu nozari, jo vārds “sagraut” perfekti rezonē ar lielas sabiedrības daļas noskaņojumu. Jāatzīst, ka pašam būtu grūti izvēlēties atbildi starp diviem citiem variantiem — notiek sen nepieciešamas reformas (tā domā 12%), vai arī — nenotiek nekas īpašs, pārmaiņas ir īslaicīgas, tiklīdz būs vairāk naudas, viss atkal būs pa vecam (28%). Daļēji patiesi ir abi apgalvojumi, taču sabiedrība nepieņem arī tās izmaiņas, kas nenoliedzami ir nepieciešamas, pirmkārt jau skolu skaita samazināšana.

Starptautisku salīdzinājumu gaismā varētu šķist, ka vidējā izglītība Latvijā ir labākā stāvoklī nekā augstākā izglītība, taču Latvijas Barometrs liecina par pretējo, un tas ir respektējams viedoklis, jo izglītības kvalitāti daudzi cilvēki zina caur savu personisko un savu bērnu pieredzi. Nekādu pārsteigumu un iebildes nerada kvalitātes tendenču vērtējumi. Atbildes uz Latvijas Barometra jautājumu par kvalitātes tendencēm rāda, ka izglītības kvalitāte arodskolās un profesionāli tehniskajās skolās ir uzlabojusies, turpretim augstskolās – pasliktinājusies, kam sliecos piekrist.

Jebkuram ekspertam būtu grūti izvēlēties atbildi uz jautājumu, kas pie visa vainīgs — naudas trūkums, nozares pārvaldes struktūru nekompetence vai politiķu attieksme, jo šīs problēmas ir ļoti smalki savijušās. Naudas trūkums ir bijis nedaudz populārāks minēto atbilžu starpā, taču es kā galveno vainīgo tomēr minētu politiķu attieksmi, kas pirmkārt izpaudusies kā nepietiekams prasīgums pret sistēmu un nespēja formulēt skaidrus mērķus, kas tai jāsasniedz. Kā vienu no galvenajiem problēmu cēloņiem es minētu arī skolēnu un studentu attieksmi, kas nav bijusi Barometra respondentu iecienītāko atbilžu vidū. Latvijā ļoti trūkst sasniegumu kultūras studentu un skolēnu vidū, daudzi cenšas formāli izpildīt prasības un iegūt diplomu, nedomājot par savu personisko attīstību. Taču cilvēki mēdz par savām problēmām vainot nevis pašus, bet gan augstāk stāvošus spēkus, tāpēc šāda varianta nepopularitāte ir viegli izskaidrojama.

Kā vispārīgs verdikts situācijai izglītībā lasāms 59% respondentu viedoklis, ka atrast labu darbu var tikai caur pazīšanos. Acīmredzot tas tā notiek, tātad izglītības sistēma nekalpo kā pietiekoši efektīvs siets un tās izsniegtie dokumenti kopumā netiek uztverti kā to īpašnieku zināšanu un prasmju precīzs atspoguļojums. Tātad sabiedrība apzinās problēmas pastāvēšanu, atliek tikai tai piedāvāt risinājumus un tos nosargāt no sistēmas ''insaideru'' (dalībnieku, sistēmā iesaistīto – red.) saplosīšanas.

Pēteris Strautiņš ir ''DnB NORD'' bankas ekonomikas eksperts.

Komentāri (26)

daina_tabuna 27.08.2010. 09.38

Nu nevar mācīt ar testu palīdzību. Tā neko neiemāca. Kas tas par sviestu? Vienkārši izdevniecību lobēšana, jo katru gadu katram ir vajadzīgas jaunas šīs aizpildāmās mācību grāmatas.

Ja ir uzdots jautājums ar diviem atbilžu variantiem, tad iespēja atbildēt pareizi ir 50%. Ja trīs- 33%. Ja četri- 25%. Citiem vārdiem sakot- pat uz dullo minot bērns var tīri matemātiski tikt pie puslīdz jēdzīga vērtējuma. Lai gan nesaprata no tā visa pilnīgi neko. Es saprotu, ka tādā veidā skolotājiem ir vieglāk mācīt un centrālos eksāmenus padarīt maksimāli ērtus labošanai. Bet abi šie argumenti ir par labu pedagogu un funkcionāru ērtībām, nevis mācību kvalitātes panākšanai.

+8
0
Atbildēt

0

daina_tabuna 27.08.2010. 09.34

Un šeit ir jāpiekrīt ZaneZaneO rakstītajam 27.aug 00:38- IZM nav īsti saprašanas par šo visu. Pamatā tāpēc, ka nav arī stingras valsts politikas kopumā. Mēs visu laiku esam mētājušies ar stratēģiskajiem mērķiem- tad būsim loģistikas gigants starp Krieviju un Eiropu, tad viens no pasaules finanšu centriem un vēl visādi ģenerāļu plāni. Ir beidzot jānolaižas uz māmuļas Zemes un jāsaprot, ka bez ražošanas mēs neiztiksim. Un jāražo ir kaut kas ar augstu pievienoto vērtību, jo lētus mēslus mēs saražot nevaram- tur mūs Ķīna izkonkurē vienā setā. Lai to ražotu ir nepieciešams atbalstīt eksaktās zinātnes jau sākot no pirmajiem skolas soļiem- ar kārtīgu matemātikas programmu. Kad es paskatos, ko un kā man bērniem- sākusmkolniekiem- māca- visi sirmie mati ir stāvus gaisā.

+8
-1
Atbildēt

0

Linda Alksne 27.08.2010. 00.38

Valsts spītīgi turas pie savas līdzšinējās izglītības pārvaldības sistēmas- mēs, te augšā IZM, zinām, kā ir pareizi un kā visiem, tur apakšā, jārīkojas… Nu nav tā. Mūsu IZM ir centīgi darbaļaudis bez dziļas izpratnes par mūsdienīgu izglītību, tās pārvaldību un finansējumu.

+7
-2
Atbildēt

3

    Vents > Linda Alksne 27.08.2010. 01.09

    Un ko ZaneZaneO piedāvā centīgo darbaļaužu vietā? Visus atlaist un izsludināt konkursu uz vakancēm?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Linda Alksne 27.08.2010. 17.13

    Un kuras ministrijas strādājošajiem ir tā ‘dziļā izpratne’ ? Varbūt Finanšu vai Veselības ministrijā strādā tie zinošie? Spriežot pēc sasniegtā rezultāta būtu jārunā par ‘nasing spešal’ izpratnes līmeni.Ddiemžēl, tas ‘nekas īpašs’ ir vadošais un valdošais jau >20-it gadus. Reformēšanas mānija,un,diemžēl, arī tādi spējīgi jaunie censoņas kā P.Strautiņš, kas lielā skaitā strādā skandināvu bankās nav spējuši neko jēdzīgu izdarīt (uzpūst kredītu burbuli gan). Par to jauno censoņu reālo darbību skarbi runā ‘skolotājs’, Pacifika luterāņu universitātes (ASV) profesors GUNDARS ĶENIŅŠ-KINGS:”(..) Biju uz izlaidumu Rīgas Biznesa skolā – tur divdesmit gadu laikā izmācīti 700 maģistri. Bet viņi ir daudzkārt ieplūdināti atpakaļ vecās sistēmās, pa daļai atgriezti pie vecās kārtības.(LA.”«Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās»07.07.2010)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Marta Zariņa > Linda Alksne 29.08.2010. 20.09

    Ministriju (IZM) darboņi(nes) bieži vien ir ar visai savādu (nepiemērotu) izglītību. Es tiešām domāju, ka šos cilvēkus sen varēja atlaist un atrast citus, jaunākus ar ne Padomju laika izglītību.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu