Runas par Draugiem.lv nāvi pārspīlētas 75

Ir.lv
Artūrs Mednis
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējā pusgadā vairāk to, kas Latvijā lieto Facebook

Runas par manu nāvi ir pārspīlētas. Šī vairāk nekā simts gadu vecā Marka Tvena atbilde uz baumām par viņa nāvi man prātā nāk ikreiz, kad dzirdu kādu pieminam portāla Draugiem.lv tuvojošos nāvi un tā lietotāju straujo "pārvākšanos" uz citiem sociālajiem tīkliem.

Draugiem.lv sešos gados ir kļuvis ne tikai par populārāko interneta resursu Latvijā, konkurējot ar Google.lv (ar kuru sacensties starp vietējiem var tikai Inbox.lv), bet arī par daudzu tā lietotāju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Arī interneta straujā attīstība Latvijā pēdējo gadu laikā ir notikusi pateicoties šī sociālā tīkla izaugsmei, un daudziem Latvijas iedzīvotājiem internets sākas ar ielogošanos šajā portālā, bet beidzas ar savas statistikas, jauno vēstuļu vai fermas rādītāju aplūkošanu, nepametot portāla robežas. Tas sagroza patiesos datus par aktīvo interneta lietotāju skaitu Latvijā, taču fakts, ka Draugiem.lv reģistrēto lietotāju skaits ir teju vai tāds pats kā kopējais Latvijas interneta lietotāju skaits, pielīdzina šo portālu Latvijas interneta lietotāju reģistram – teju jebkuru cilvēku, kuram zinām vārdu un uzvārdu, mēs varam sameklēt šajā portālā.

Alkatība, bizness un parasta latvieša skaudība
Pirmajā Draugiem.lv pastāvēšanas gadā, kad tas piedzīvoja straujāku kāpumu kā sākumā bija gaidīts, tā dibinātājs Lauris Liberts pārgalvīgi paziņoja, ka portālā reklāmu nebūs. Un nebija arī (bija daži reklāmdevēji, kuriem tika atteikta reklāmas izvietošanas iespēja). Taču – cik ilgi?!

Portāls attīstījās straujāk, kā plānots, tā darbība kļuva lēnāka, nācās pārprogrammēt tā atsevišķas daļas sākumā un vēlāk pat visu portālu (vairākreiz), bet ar ieņēmumiem no tā lietotājiem nepietika. Pirmās reklāmas portālā parādījās 2005. gadā, un kopš tā brīža portālā nav bijusi ne diena bez reklāmas, bet uzņēmuma ieņēmumi strauji turpina augt katru gadu, neskatoties uz kopējo reklāmas tirgus kritumu pēdējos gados (interneta reklāmas tirgus ir piedzīvojis vismazāko kritumu, un šobrīd piedzīvo visstraujāko kāpumu, salīdzinājumā ar citiem medijiem).

Jau kopš Draugiem.lv pirmajiem pastāvēšanas mēnešiem, kad tā lietotāju skaits bija mērāms simtos, tūkstošos un vēlāk arī vairākos desmitos tūkstošu lietotāju, "parastajam latvietim" parādījās "parastā latvieša slimība" – skaudība par citu veiksmi. Daudzi par jauno portālu teica – sūds, tas drīz mirs, vai tad kāds to lietos, tas nevienam nav vajadzīgs… Līdzīgi var novērot arī tagad, kad daudzi izsaka savu izbrīnu, ka Draugiem.lv joprojām pastāv.

Vai maz Draugiem.lv joprojām kāds lieto?
Internetu Latvijā lieto nedaudz vairāk kā 1 108 000 cilvēku. Portālā Draugiem.lv reģistrēti 1 107 759 lietotāji, no kuriem teju vai pus miljons (488 000) portālu apmeklē katru dienu, ienākot tajā vidēji 4,1 reizi dienā, un katru dienu pavadot portālā vidēji 21 minūti. Līdzīgi kā teju vai visos populārākajos sociālajos tīklos pasaulē arī Draugiem.lv lietotāju vidū valda matriarhāts – sieviešu ir vairāk, kā vīriešu. Jā, izskatās, ka Draugiem.lv vēl joprojām kāds lieto, pie kam ar katru mēnesi vairāk.

Uz jautājumu, cik daudz vienā glāzē var ieliet ūdeni, ir divi atbilžu varianti – atkarībā no glāzes tilpuma, vai atkarībā no pieejamā ūdens daudzuma. Ņemot vērā šībrīža Latvijas, iedzīvotāju skaitu, interneta lietotāju skaitu un to, cik daudz mājsaimniecību ir pieejams internets, turpmāk Draugiem.lv attīstība lietotāju skaita ziņā kļūs aizvien mazāka. Pieejamā ūdens daudzums ir beidzies, un laiks ir palielināt glāzes tilpumu. Iespējams, to pašu ir sapratuši arī portāla veidotāji un vadība – pēdējā gadā Draugiem.lv ir ķērušies klāt dažādu jaunu papildiespēju, sadaļu un inovāciju ieviešanai.

Kamēr būs aitas, būs arī cirpēji…
Draugiem.lv tiek pārmests, ka tas laiku pa laikam ievieš līdzīgas funkcijas, kādas jau ir ieviestas pasaulē populārākajā sociālajā tīklā Facebook.com. Nav divritenis jāizgudro no jauna, it sevišķi, ja kaut kur citur tas jau lieliski brauc ne tikai no kalna lejā, bet arī kalnā augšā, velkot vairāk kā 500 miljonu reģistrēto lietotāju nastu.

Bez pārmetumiem par kopēšanu nav palicis arī pats Facebook.com, kad pirms gada ieviesa līdzīgu jaunāko ziņojumu plūsmu, kāda tā ir portālā Twitter.com. Iespējams, sekojot Facebook vai vienkārši bīstoties no Twitter iespējamās popularitātes Latvijā, Draugiem.lv pirms gada ieviesa "Runā". Iespējams, lai izkonkurētu Skype, noturētu cilvēkus vēl ilgāku laiku portālā vai vienkārši ejot Facebook pēdās, pirms nedēļas Draugiem.lv ieviesa online čatu. Sadaļa "Lapas", kuras izstrāde vilkās teju vai gadu, ir apzināts solis, lai popularizētu savus pakalpojumus, kā arī gūtu ieņēmumus arī no tiem vidējajiem un mazajiem uzņēmumiem, kuri līdz šim nevarēja atļauties komunicēt ar lielo portāla auditoriju, jo parasto reklāmas baneru izvietošana gluži vienkārši tiem bija pārāk dārga.

Daži šos Darugiem.lv jaunieviesumus sauc par vienkāršu funkcionalitātes kopēšanu no citiem portāliem, dzenoties pēc reklāmdevēju naudas, kamēr citi to sauc par attīstību un izaugsmi, kur ilgtermiņā ieguvēji būs gan portāla veidotāji, gan Draugiem.lv lietotāji.

Tomēr laiku pa laikam parādās baumas par it kā masveidīgu liela skaita Draugiem.lv lietotāju migrēšanu uz Facebook.com. Daži pat iet tālāk, izveidojot un izplatot internetā video uzsaukumus, aicinot dzēst savu profilu “draugos” un reģistrēties Facebook. Tas ir visai dabīgs process (skatīt sadaļu par parasto latviešu skaudību), taču sava daļa taisnības ir arī Draugiem.lv kritizētājiem.

Portāls savā alkatībā ir aizgājis pārak tālu un atšķirībā no daudziem līdzīgiem servisiem citās pasaules valstīs prasa naudu no tā lietotājiem par servisiem un iespējām, kuras citviet ir pieejamas bez maksas. Taču tāda ir tirgus ekonomika. Man ir bieži nācies runāt ar citu valstu interneta uzņēmējiem, tai skaitā citu sociālo tīklu īpašniekiem, un, pastāstot par Draugiem.lv biznesa modeli, visi ir apbrīnojuši gan izdomu, gan neticamo biznesa veiksmi. Taču, visvairāk, apbrīnoti tiek tieši mūsu pašu interneta lietotāji, kas par to visu ir gatavi brīvprātīgi maksāt.

Bet, vai Facebook ir citādāks? Ar ko?
Arī Facebook ir savas ēnas puses, un viena ļoti liela ēna krita uz šī gada pirmajā pusē veiktajām izmaiņām portāla noteikumos, kas saistītas ar portāla lietotāju datu konfidencialitāti (daudzie Latvijas Facebook slavētāji šo faktu nav ņēmuši vērā), un tieši tas ir liels facebook mīnuss, salīdzinot ar Draugiem.lv.

Tomēr attīstības un inovāciju ziņā Facebook ir daudz progresīvāks, atvērtāks un pretīmnākošāks, it sevišķi daudzajiem aplikāciju izstrādātājiem. Facebook vēlas būt klāt internetā visur, par ko arī tie paziņoja šogad aprīlī, prezentējot izstrādātājiem Open Graph protokolu, kas ļauj daļu no portālā plašās pieejamās informācijas atrādīt citos portālos un otrādi.

Globālā sociālo tīklu tendence ir par labu lielajiem – pasaulē populārākais sociālais tīkls ir Facebook, lai arī analizējot detalizētāk atklājas, ka lielā daļā valstu populārākie sociālie tīkli ir tieši vietējie, lokāli veidotie.

Brīdī, kad top šis raksts, Facebook ir reģistrējušies 137 880 cilvēku no Latvijas. Iespējams, tieši tādēļ, ka Draugiem.lv izteikti dominē vietējā tirgūs, gan lietuviešu, gan igauņi Facebook ir ievērojami vairāk.

Visstraujākais Facebook lietotāju pieaugums no Latvijas novērojams tieši pēdējā pusgadā, kad Latvijas lietotāju skaits portālā ir teju divkāršojies. Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas Facebook lietotāju skaits straujāk pieaug tieši vecuma grupā “35 gadi un vairāk”.

Nav pieejami dati par to, cik Latvijas Facebook lietotāju izmanto šo portālu, atrodoties ārzemēs, taču arguments "uzturēt sakarus ar saviem ārzemju draugiem" ir viens no visbiežāk dzirdētajiem iemesliem, kāpēc cilvēki Draugiem.lv vietā izvēlas Facebook.com, kas, protams, arī liecina par auditorijas kvalitāti un maksātspēju. Tā pat kā daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, turpina izmantot Draugiem.lv, lai uzturētu sakarus ar draugiem un radiem dzimtenē.

Secinājums: runa nav tikai par to, kurā portālā ir labāka "ferma"
Parasti, arī pēc teorijas, reklāmdevējs investē līdzekļus tur, kur ir tā auditorija. Pāris pēdējos gados pateicoties dažiem ārzemju sociālajiem medijiem (Facebook, Twitter, u.c.) var novērot tendenci, kad daudzi uzņēmēji investē daļu sava mārketinga budžeta kanālos, kas tiem nenes atbilstošu atdevi. Taču šādā veidā tie parāda savu uzņēmumu un zīmolu vērtības, būšanu progresīvākiem par konkurējošajiem zīmoliem, vai arī ir spējuši novērtēt to, ka mūsdienās, atšķitrībā no komunikāciju kanāliem pirms gadu desmitiem un simtiem, aizvien svarīgāka kļūst nevis kvantitāte, bet kvalitāte, kad katrs klients kļūst aizvien svarīgāks.

Ne reizi vien esmu atzinis, ka man pašam personiski daudz tuvāki šķiet Facebook un Twitter, nekā Draugiem.lv. Arī teju 140 tūkstošu lietotāju lielā Facebook Latvijas auditorija (man kā potenciālam reklāmdevējam) šķiet saistošs daudzums. Tomēr, jāatzīst, dažādu mārketinga aktivitāšu realizācijai pagaidām Draugiem.lv ir efektīvāks, un tāds tas vēl kādu laiku būs.

Draugiem.lv jaunu reģistrēto lietotāju skaits apstāsies, taču nesamazināsies (kvalitatīvus datus par to, cik lietotāji dzēšas dienā/nedēļā vai citā periodā nav iespējams noteikt, jo pie dzēstajiem lietotājiem uzskaitās gan tie, kas to izdara labprātīgi, gan tie, ko dzēš Draugiem.lv administratori), tomēr Facebook jauno lietotāju skaits no Latvijas augs.

Eksperta komentārs. Jānis Kļaviņš, mediju aģentūras INSPIRED analītiķis :
Draugiem.lv ir piepildījuši tirgu. Bez nopietnām funkcionālām izmaiņām, Draugiem.lv draud stagnācija. Jaunāko laiku globālus lietotāju „sprādzienus” izraisījušās sociālās vietnes (facebook, twitter, utt.) saista viena kopīga īpašība, kas nepiemīt Draugiem.lv – orientēšanās uz „kodola” pakalpojumu vai funkciju (twitter tās ir ziņas 140 zīmju garumā). Draugiem.lv priekš turpmākas izaugsmes trūkst vienkāršības, portāls sastāv no pārāk daudziem vienam ar otru nesaistītiem moduļiem, kurus varbūt būtu bijis vieglāk uzticēt neatkarīgiem programmētājiem caur laikus izveidotu API sistēmu, nevis programmējot iekšā lapā. It kā jau šķiet, ka tā ir laba lieta – viss, ko vien tu vari iedomāties, atrodas vienā lapā, taču globālās patērētāju lapu lietošanas tendences norāda, ka viņiem šāda pieeja vai nu ir apnikusi, vai arī nekad nav patikusi, vienkārši nav bijis vienkāršāku risinājumu.

Komentāri (75)

inga_vanaga 12.08.2010. 14.28

Kāpēc raksts nav atzīmēts kā reklāmraksts?

Manuprāt sēdēt draugos ir tas pats, kas uz milzīga plakāta uzrakstīt savus, savu draugu un paziņu personas datus un ar šo plakātu stāvēt pilsētas centrā. Neuzskatu par vajadzīgu reklamēt savu privāto dzīvi ikvienam garāmgājējam, tāpēc tajā lapā neesmu.

+24
-10
Atbildēt

1

    Līga Kāle > inga_vanaga 12.08.2010. 20.01

    Grūti saprast cilvēkus kuri žēlojas un skaišās par to, ka viņu vārds, draugi tiek kaut kur parādīti – galugalā tā tak ir visa pasākuma jēga – ievietot informāciju par sevi vidē, lai citi spētu tevi atrast, komunicēt. Ja pēc tā cilvēks nejūt vajadzību – tad arī paši no sevis nekāda persondati un to attēlojums nerodas.

    Var, protams, mēģināt rast izskaidrojumu ar neseno ierindas pilsonim atmiņā sēdošo VID “če-pē” kur kaut kādi dati, par kuriem indivīdam pašam nav nekādas teikšanas, no nepubliska statusa pēkšņi kļust visiem pieejami .. bet tad tas ir tikpat muļķigs analoģisms kas tika izmantots “noplūdes” rakstu komentāros – ja “durvis ir atvērtas tev nav tiesību zagt” lai arī faktiski tam visam nav sakara ne ar durvīm ne zagšanu.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

inga_vanaga 12.08.2010. 16.27

>Tas, ko vajadzētu novēlēt – lai draugiem.lv reiz rada produktu, kurš ir >tikpat varens kā FaceBook vai Skype.

Draugiem nekad neradīs tādu produktu kā Facebook tā iemesla dēļ, ka Facebook savu popularitāti ir panācis tikai un vienīgi ar nekaunīgu un agresīvu spama izsūtīšanu, lienot savu lietotāju adresu grāmatās, tur nokopējot adreses un sūtot “ielūgumus”. Turklāt, ja ielūgums tiek ignorēts, facebook turpina spamot, sūtot atgādinājumus. Es nezinu, kā lai tiek vaļā no šā spamera, kas manu pastkasti ar saviem “ielūgumiem” piesārņo no dienas dienā un sāk tracināt ar katru dienu aizvien vairāk.

+13
-4
Atbildēt

1

    Andis > inga_vanaga 13.08.2010. 14.08

    Nekad mūžā neesmu saņēmusi nevienu spamu no facebook.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

laila zirina 12.08.2010. 15.28

Ko var ņemties – vienam māte, otram – meita, citam – kleita.
Tas, ko vajadzētu novēlēt – lai draugiem.lv reiz rada produktu, kurš ir tikpat varens kā FaceBook vai Skype.
Domāju, ka tas ir kaut kas tāds, ko latvieši spētu. Un tas būtu milzīgs ieguvums visai Latvijai. Protams, ja īpašnieki steigšu nepārreģistrētu savu uzņēmumu kadās offšore salās.

+9
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu