Man ir vīzija

90.gadu sākumā, sākot darbu pie Berga bazāra atjaunošanas, arhitekte Zaiga Gaile iemācījās gan to, kas ir kondicionētājs, gan to, ka Rīgas centrā kokus var audzēt arī puķu podos. Tagad viņai ir versija, ka politiķu galvas varētu sakārtot gaiša, attīrīta telpa – interjers bez vēsturiskām dekorācijām

Kurš dodas intervēt arhitekti Zaigu Gaili, zina, ka lielus projektus un notikumus viņa prot ilustrēt ar vienkāršām dzīves epizodēm. Piemēram, tādām kā nesen piedzīvotā tikšanās Ķīpsalā, kur dzīvo arhitekte un viņas ģimene un kur atjaunota virkne koka māju, vecā Ģipša fabrika un starptautiskā skola, palīdzot Rīgas koka arhitektūrai kļūt par UNESCO kultūras mantojuma pieminekli. «Es braucu ar riteni pa Balasta dambi un redzu, ka divi cilvēki angļu valodā zāles pļāvējam jautā, kur ir Lipkes muzejs. Es nokāpju no riteņa un saku, ka varu viņus uz turieni aizvest,» stāsta arhitekte, atbildot uz jautājumu par saviem jaunākajiem projektiem.

Viņa, protams, ir šā muzeja arhitekte, kurš, līdzīgi kā šogad pabeigtā Bērnu slimnīcas vecāku māja, tiek projektēts un būvēts par ziedojumiem. Sastaptais pāris bijis no Londonas un vēlējās ne tikai topošo ēku redzēt, bet arī sniegt atbalstu. Muzejs būs vietā, kur no 1942. līdz 1944.gadam Žanis Lipke un viņa ģimene slēpa un izglāba vairākus desmitus ebreju. Muzeja ēka jeb Melnais šķūnis iecerēta gan kā memoriāls traģiskajiem vēstures notikumiem, gan kā neatņemama Ķīpsalas koka apbūves mantojuma daļa – mūsdienu versija par koka arhitektūru.

Tikko Zaigas Gailes birojā tapusī brīvdienu māja Kaltenē saņēma starptautisko arhitektūras un dizaina muzeja The Chicago Athenaeum Eiropas arhitektūras, māk­slas, dizaina un urbāno studiju centra balvu. Kopā ar bankas ēku Viļņā tie bija vienīgie projekti no Baltijas valstīm, kas atzinību saņēma līdzās tādām plašu ievērību guvušām ēkām kā jaunais Oslo operas nams.