Auziņš: problēma ir motivācijā, nevis zināšanu trūkumā 30

Mārtiņš Zilgalvis, F64
Print Friendly, PDF & Email

Atnāk uz augstskolu un sagaida, ka visu ieliks ar karotīti mutē, saka LU rektors

Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka topošu studentu zināšanu līmenis nav būtiski pazeminājies, taču viņš atzīst, ka ne visi jaunieši ir pietiekami motivēti un saprot, ka kvalitatīvas izglītības iegūšana ir smaga darba rezultāts, Auziņa piektdien LNT raidījumā “900 sekundes” teikto citē BNS.

"Man patiesībā, redzot studentus daudzu gadu garumā, nav sajūta, ka zināšanu līmenis dramatiski būtu krities pēdējos gados," sacīja Auziņš, gan uzsverot, ka par būtiskāko problēmu viņš uzskata jauniešu motivētību. "Man kā augstskolas pasniedzēju vairāk uztrauc nevis tas, cik zinoši atnāk studenti uz augstskolu, bet tas, cik viņi atnāk motivēti un cik viņiem ir interese par savām zināšanām," saka Auziņš.

"Es domāju, ka ar motivāciju šad tad ir problēmas. Man gribētos, lai viņi būtu strādātgribošāki, saprastu, ka laba izglītība nāk ar sūru un grūtu darbu, ka tas nav tā – atnāc uz augstskolu un tev visu ieliek ar karotīti mutē. Šeit, man liekas, ir vairāk problēmu, nevis konkrētajā zināšanu līmenī," pārdomās dalās LU rektors.

LU, līdzīgi kā pagājušajā gadā, vispopulārākās programmas arī šogad bijušas Komunikācijas zinātne, kurai kopumā saņemti 1159 pieteikumi, Vadības zinības ar 1055 pieteikumiem un ar gandrīz tikpat daudz – arī Tiesību zinātne.

 

Komentāri (30)

mary75 30.07.2010. 10.04

Izglītībai jāorientējas nevis uz faktu iegaumēšanu, bet, uz patstāvīgas domāšanas un iniciatīvas veicināšanu jau no bērnudārza vecuma.
Mums, diemžēl, tas tiek darīts absolūti nepietiekoši.
Bez tam, taisni bērnudārzos un jaunākajās klasēs, kur tiek veidota bērna personība, jāstrādā labākiem pedagogiem, jābūt konkursam, jāmaksā ļoti lielas algas, tad arī augstskolās būs pavisam cits kontingents.
Tai jābūt ilgtermiņa politikai izglītībā, par nožēlu, Latvijas politiskā elite, samērā aprobežota un neprofesionāla, nespēj un arī negrib domāt ilgtermiņa kategorijās.

+16
0
Atbildēt

4

    Ziemelnieks > mary75 30.07.2010. 13.20

    Pēc pieredzes zinu, ka Šveicē jau 6 gadu vecumā bērniem tiek mācīts domāt sistemātiski, pēc cēloņsakarības principa!!!!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Iveta Kaþoka > mary75 30.07.2010. 10.34

    Tieši tā. Te tiešām vairs nav ko piebilst. Diemžēl IZM nez vai būs tā, kas ieviesīs skolās tādu mācību priekšmetu kā “loģika”. Labiešiem nav vajadzīgs elektorāts, kas spēj domāt, izdarīt secinājumus un attiecīgi rīkoties.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    itommy_ > mary75 30.07.2010. 10.30

    Bērnudārzu lieta ir ļoti aktuāla. Cilvēki, kuri ir pie varas, to neapjēdz. Sākot ar pirmajiem Rīgas rajonu vietvalžiem, kuri izvazāja ēkas, turpinot ar JL Brigmani, kura jaunu dārziņu vietā izgudroja maksāt pabalstus māmiņām, un beidzot ar Ušakovu-Šleseru, kuriem joprojām nesanāk nodrošināt visus ar vietām, rinda joprojām aug, bet skaidrības ar cipariem par gribētšjiem nav nekādas, nemāk ļaudis caurspīdīgu elektronisko rindu uzprogrammēt. Bet varbūt tāpēc, lai duļķainā ūdenī vieglāk zagt būtu?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > mary75 30.07.2010. 10.21

    Žetons par bērnudārziem. Ja tā būtu, tad augstskolās vairs nevajadzētu brēkt pēc motivācijas kā āžiem pēc siena.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 30.07.2010. 10.16

Motivācija vienmēr ir bijusi par stūrakmeni attīstībai, par to nav šaubu, tomēr Auziņam, kā lielākās augstskolas rektoram, ir jānes atbildība par to, ka resursiem bagātākā augstskola Latvijā nespēj mainīties līdzi laikam un ieviest dinamiskas pārmaiņas, kas radīs motivāciju gan pasniedzējos, gan studentos.

Auziņa k-gs, vai astoņpadsmitgadīgam jaunietim noturēsies vai radīsies motivācija mācīties, ja lielākā daļa pasniedzēju auditorijas priekš rāda savu NE-motivāciju?

+9
-1
Atbildēt

9

    Una Grinberga > Una Grinberga 02.08.2010. 09.47

    Pamati neļodzās, bet vajag paskatīties, kā izglītība ir mainījusies laika gaitā: reliģiju, matemātiku un sengrieķu valodas ir nomainījušas aviācija, bioķīmija un metafizika. LU var mācīt to, ko mācīja pirms 50 un 100 gadiem, bet tas ir retro (priekš tiem, kas mīl pagātni) un praktiski neizmantojams. Pasaulē izglītība attīstās uz “know-how” spirāles, bet Latvijā jaunās teorijas un zināšanas nepārņem un neiekļauj mācību procesā, tādējādi katram studentam sniedzot vispārējās zināšanas līdz 1970.g., kad lielākā daļa esošo profesoru uzsāka savas darba gaitas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Iveta Kaþoka > Una Grinberga 31.07.2010. 11.08

    Mācību programmas. Vieni būvē kosmosa kuģus un pēta cilvēka smadzeņu uzbūvi, otri ļoti pašapmierināti mācās ar klucīšiem spēlēties. Ok, es pārspīlēju 🙂 klucīšu vietā vajadzētu būt visam piāristu, reklāmistu, sociālo zinātņu “speciālistu” baram.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garabchiks > Una Grinberga 31.07.2010. 00.55

    Tā ir doma, kas man nebija ienākusi prātā. Man šķita, ka studentam nav motivācijas, jo viņu nemetīs ārā, jo par viņu nāk nauda. Bet tā arī sanāk, ka studentam jābūt kvalitātes pircējam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > Una Grinberga 31.07.2010. 14.06

    Kas tad zināšanu pamatos mainās līdzi laikam? Riņķa līnija sgaruma atkarība no cirkuļa kāju atpletuma ir nemainīga kopš laikiem, kad cilvēks to riņķi pirmo reizi uzzīmēja. Tā pat ir ar pārējiem pamatiem, ko pasniedz universitātē. Pamati neļodzās un netirinās līdzi laikiem, nav jau augstā mode. Cilvēks bez pamatiem, kaut ar pieciem diplomiem, ir viegli vazājams aiz deguna. Izrādās, ka tādi ir vajadzīgi. Tādēļ dinamiski uz priekšu, LU auditorijās gāžam disenes!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    vismantsk > Una Grinberga 30.07.2010. 11.42

    Ko Tu te vēlējies salīdzināt?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Iveta Kaþoka > Una Grinberga 30.07.2010. 10.51

    Varbūt nav īsti korekti salīdzināt un var runāt par objektīviem iemesliem, kēpēc esam vietā, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu, bet tomēr:

    http://web.mit.edu/education/
    http://www.lu.lv/fakultates/

    Sajūtas ir kā padomju lielā tēvijas kara veterānam, kurš 80tajos ir nonācis Rietumvācijā, ieraudzijis dzīves realitāti un gauži raud apjaušot, kurš ītenībā ir uzvarējis. Baigi skumji īstenībā… 🙁

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Rudîte Tensone > Una Grinberga 30.07.2010. 15.33

    Redz, piemēram, tādās UK un ASV ir vēl vairāk studentu un vēl vairāk grupu 😉 Budžeta vietu nav vispār, ja nu kādas stipendijas un arī tikai dažiem 🙂 Bet tur kaut kā par kvalitāti nesūdzas :):):) Patiesībā maksa par studijām var ļoti būtiski celt izglītības kvalitāti, ja vien maksātāji pieprasa adekvātu izglītību samaksātajai naudai.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ziemelnieks > Una Grinberga 30.07.2010. 13.26

    Kāda var būt pasniedzējam motivācija, ja LU pasācis stratēģiju – vairāk studentu, vairāk naudas!!

    Tas ir trakums, ka vienai Ekonomikas un vadības fakultātei jau vien ir 20 grupas, kur katrā ir pa 25 studentiem. Viena grupa studē budžetā pārējie protams maksā.

    Kāda motivācija var būt studentam, ja augstskola tiek pārveidota par masu poligonu. Mums Turībā bija pieklājīgi: ne vairāk kā trīs studentu grupas un arī pasniedzēji bija daudz smaidīgāki, jo nebija 20 reizes jāatkārto viens un tas pats lekciju lasījums :)))))))))

    LU rektor!!! Domā ar galvu par augstskolas stratēģiju!!! Ejiet uz kvalitāti nevis kvantitāti, un tad visi čīkst, ka izglītības līmenis krītas!!!!!! JO tagad pirmajā vietā izrādās peļņa

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    anete_raugule > Una Grinberga 30.07.2010. 10.23

    Pilnīgi piekrītu! Paša studenta motivācija un vēlēšanās studēt zināšanu apguves, nevis papīru dēļ ir vissvarīgākais. Tomēr Auziņs nespēj vai, drīzāk, negrib ieraudzīt, ka augstskola ar savu vājo organizētību, nemotivētiem vai stagnējušiem pasniedzējiem, kas rullē no 20 gadus veciem konspektiem, savējo sistēmu naudas un amatu dalīšanā studentu motivāciju īpaši neveicina.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

itommy_ 30.07.2010. 10.16

Diez vai tā ir pareiza stratēģija noniecināt pašam savus studentus. Jo viņi tomēr nāk no mūsu skolām, kurām kadrus gatavo… LU! Ja pedagoģisko kadru kalve lielā mērā ir LU produkts, un ja tas neapmierina, tad jāmeklē problēmas sakne. Nezinu kā tagad, bet pirms kāda laika kolēģi izglītības pārvaldē ņirgājās – esot divas maģistrantūras grupas, kas savā starpā konkurē. Abu grupu vadītājas gāžot eksāmenā laukā otras grupas maģistrantus. Vispārējās izglītības līmeni skolēnu zināšanās varētu vērtēt kā ļoti normālu, bet motivāciju, erudīciju un sociālo stāju – ne visai. Un tieši to pašu var teikt par skolu pedagogiem. Diemžēl arī par tiem, kuri skolotājus gatavo, organizē un vada. Kādreiz bija tāds Izglītības attīstības institūts. Nu vajag varbūt šo to atjaunot, lai pedagogam skolā ir iespējas attīstīties, ne tikai kā aitu baram šad tad piespiedu kārtā apmeklēt primitīvus kursus.

+6
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu