Pērk bezmaksas programmu ar neskaidru pievienoto vērtību 13

Raitis Plauks, F64
Print Friendly, PDF & Email

Laikraksts: izglītības iestāžu tēriņi par ''Moodle'', iespējams, ir lieki vai pārspīlēti

Neraugoties uz krīzi un finanšu līdzekļu trūkumu, valsts finansētas izglītības iestādes tērējušas vairākus desmitus tūkstošus latu, lai iegādātos bezmaksas atvērtā koda programmatūru "Moodle" ar neskaidru pievienoto vērtību – apmācībām, integrēšanu lielākās datu sistēmās, utml., piektdien raksta avīze "Telegraf".

Kā informē biznesa portāls Nozare.lv, laikraksts gan norāda, ka Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, Baltijas starptautiskā akadēmija, Transporta un sakaru institūts, "Turība" un ISM programmatūras "Moodle" pielāgošanu nav ierakstījušas budžetā, bet apmaksājušas pašu spēkiem.

Jau 2009.gadā bezmaksas programmatūru "Moodle" par 8800 latiem iegādājusies Nodarbinātības valsts aģentūra, un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) tajā pašā gadā par šo programmatūru SIA "Lattelecom" meitas uzņēmumam "Baltijas datoru akadēmija" (BDA) samaksājusi 56 980 latus. LMA pārstāvji laikrakstam gan norāda, ka "Moodle" ir tikai neliela daļa no iegādātā produkta – bijusi vajadzīga arī datu integrācija LU informācijas sistēmā, personāla apmācība, vides administrators, mācību materiālu izstrāde.

Arī Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums sistēmu iegādājies no BDA par 12 360 latiem. Šā gada 3.jūnijā konkursu par programmas iepirkumu izsludinājusi Aizkraukles vidusskola, plānojot tam 39 250 latus. 85% ieguldāmo līdzekļu paredzēts finansēt no Eiropas Savienības fondiem, pārējo – no valsts budžeta. Projekta īstenotājs Andrejs Dembovskis "Telegraf" norādījis, ka maksāts tiks ne tikai par programmatūru, bet arī tās apkalpošanu un darbinieku apmācību.

Kā norādīts "Moodle" mājaslapā, tā ir bezmaksas atvērtā koda kursu vadības sistēma, kas pazīstama arī kā mācību vadības sistēma vai virtuālā mācību vide. Kā Ir.lv skaidroja kāds IT jomas lietpratējs, ''Moodle'' pati par sevi ir bezmaksas programma, taču iespējams, ka izglītības iestādes to iegādājušās, papildinātu ar vietējā pārdevēja veidotu servisa paku vai papildu pakalpojumiem, ko parasti neliedz šādu programmu licences. Neizpētot iegādātā saturu, nevarot novērtēt, vai maksa par to bijusi adekvāta, tomēr pircējiem būtu vēlams iepriekš pārliecināties par līdzīgu produktu pieejamību lētāk vai vispār bez maksas.

Komentāri (13)

andrisskrastins 16.07.2010. 11.58

Vai tik brēku nav sacēluši Microsoft puiši un meitas, kas tagad ļoti ļoti grib savu mācību sistēmas produktu iebāzst itin visur? A visur Moodle priekšā! Uhhh kāds man prieks, ka kāds ir aplauzies.

Informācijai – sistēma ir jāpielāgo, pat maksas sistēma. Un izmaksas augstskolās tam ir pamatīgas. Vai nu maksā saviem cilvēkiem – kā RTU, kur ir speciāls departaments, vai arī pašu spēkiem – bet izmaksas ir. Toties pamatizmaksas programmatūrā nav, nav nekādu stulbu ierobežojumu un kontroles, nav nekādu piespiedu atjaunināšanu. Moodle ir ļoti laba sistēma no konfigurācijas aspekta.

Par materiālu aizsargāšanu – jā, tur programmatūra nav vainīga. Šādus lēmumus pieņem attiecīgie cilvēki, kas atbildīgi par augstskolu mācību materiāliem. Es ne tikai viņus turētu publiski, bet to censtos darīt vienā vietā – lai saskaņotu mācību programmas.

+11
0
Atbildēt

3

    Skandāls nav maksa par bezmaksas programmatūras pielāgošanu. Drīzāk jāuztraucas par turēšanos pie Microsoft kad iespējams ietaupīt miljonus plaši pielietojot līdzvērtīgu Open source programmatūru. Apsveicama ir Ogres iniciatīva, bet citur Latvijā vēl arvien šo jautājumu “pēta”: http://www.osor.eu/news/news-by-country/latvia. Bez tam man ir aizdomas, ka Latvijā liela daļa Microsoft programmu ir zagtas. Varbūt pat iestādēs? Viens piemērs: man vienīgais iebildums pret Word atvietotāju OpenOffice.org bija pietiekamas latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas trūkums. Tagad tas novērsts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Par Moodle Anglijā:

    The Open University UK: creating a win-win situation by sharing code and content
    http://www.osor.eu/studies/the-open-university-uk-creating-a-win-win-situation-by-sharing-code-and-content

    Kautko tādu nevar izveidot bez maksas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Pāris piemēri citur:
    http://www.osor.eu/news/sv-losing-vendor-dependence-helps-swedish-police-save-20-million

    The Swedish National Police Board (SNPB) estimates to save about 20 million euro in the next five years by switching to open source application servers, open source database servers and standard computer server hardware, according to a case study published by the Open Source Observatory and Repository.
    [..]
    Earlier this year, OSOR published a report on the Gendarmerie Nationale, France’s national police force, which is moving to a complete open source IT environment, including the desktop. The Gendarmerie says this move helped save millions of euro and allowed it to reduce its IT budget by 70 percent. In the Netherlands, the Dutch police forces are currently testing the use of thin clients running Debian to access proprietary desktop applications.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Kristiâna Âbele 16.07.2010. 14.10

Tā arī nesapratu – kur ir problēma? Kāpēc raksta autors raksta “samaksāja par bezmaksas programmatūras licencēm”? Kas tās par muļķībām? Maksāja par pakalpojumiem un nekā dīvaina tur nav. Summas arī nav nekādas lielās – būtu pajautājis nozarei, būtu uzzinājis, kur par Moodle attīstīšanu un pielāgošanu ir tiešām nopietnas summas iztērētas. Un, vairāk vai mazāk, par lietu. Tas viss tā kā velk uz klasisku melnā PR raksteli. Ar vienas lielas kompānijas visai rupjo sava Moodle-veidīgā risinājuma iesmērēšanas mēģinājumu jau saskaņotā LU projektā vēl dažas nedēļas atpakaļ, kādam tiešām varētu likties, ka tās lietas ir saistītas …

Kas patiesībā sarūgtina visvairāk ir tas, ka IR ir nopublicējis šo savārstījumu un bez norādes uz autoru. Man kaut kā bija radies iespaids, ka IR ir citādāks. Redakcijas nolaidība karstā laikā, vai “cik maksā iedabūt rakstu IR”?

+11
0
Atbildēt

1

madararaa 16.07.2010. 11.23

Te nu gan ir gadījums, kad sāk celt brēku tur, kur nekas īpašs nav. Atvērtā koda programmatūras ieviešana nav tāds maģisks process, ka ļaudis par pliku velti tiek pie kaut kā superīga. IT speciālisti gan var lejuplādēt instalācijas failus bez maksas, bet nopietnam projektam ir vajadzīgs kāds speciālists, kas to programmatūru arī instalē uz X datoriem, uzstāda parametrus, importē datus un apmāca lietotājus, un šis speciālists arī vēlas ēst, vai segt savus biroja izdevumus. Par to, cik minētie tēriņi ir pamatoti, ir iespējams spriest, tikai iepazīstoties ar veikto darbu tāmi. Patreiz sanākusi vienkārši nekompetenta kladzināšana.

+10
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu