Kononova epopeja galā 12

AFP/LETA
Askolds Rodins
Print Friendly, PDF & Email

Kā tika prognozēts, pirmdien Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzina, ka bijušā sarkanā partizāna Vasilija Kononova cilvēktiesības nav pārkāptas.

Visas Latvijas tiesu instances viņu atzinušas par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā. Tiesu darbi kopumā ilguši 12 gadus. Strāsbūras tiesā lieta nonāca 2004.gadā, un pirmais tās spriedums bija Kononovam labvēlīgs. Kononovs jau esot pat sācis apsvērt, ka izlietot 21 tūkstoti latu, kuru cerēja saņemt no valsts kā morālo kompensāciju. Latvija 2008.gada vasarā nolasīto spriedumu pārsūdzēja apelācijas kārtā. Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Kononova advokāts gan solījis rast iespēju pārsūdzēt spriedumu. Teorētiski tas ir iespējams, taču konkrētajā gadījumā šī iespēja ir tuva nullei. Jāpiebilst, ka advokāta prāvais honorārs nāk no Maskavas.

Jāteic, ka Kononovs jau ar tiesāšanās sākumu bija Kremļa protežēts, šūpuļsvētkos pat saņēmis toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina dāvinātu rokas pulksteni.

Kremlim patiesībā ir vienalga, vai Kononovs kara gados ir vai nav izdarījis kara noziegumu. Noziegumu, kuram nav noilguma. Visu izšķir tas, ka Kononovs bija sarkanais partizāns. Savējais. “Našists”.

Runas par to, ka spriedums nebūs Kononovam labvēlīgs publiskajā telpā parādījās jau aprīļa nogalē. Tad arī nāca Krievijas pirmā reakcija, un no negaidītas puses. Ne no skandaloziem politiķiem, kādu Krievijā netrūkst. Parasti izturētais Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs maija pirmajās dienās pateica ne vairāk, ne mazāk, kā “nedod Dievs, ka lēmums izrādīsies Kononovam nelabvēlīgs” un “Tad tiek atvērta visa kara vēsture, un jau drīkst sodīt uzvarētājus. Kurus nesoda. (..) Patiesi ceru, ka tiesa izrādīsies viedāka, un ka Kononova lieta neizvētīsies par Eiropas kaunu un katastrofu mūsu attiecībās ar tiesu”.

Protams, pirms sprieduma nolasīšanas oficiālā Krievija nevarēja uz to reaģēt, lai nekļūtu, mazākais, smieklīga. Vai nu mazums visādu runu klīst pa pasauli. Taču pietiekami prominenta amatpersona pauda Kremļa attieksmi, un šī attieksme vērtējama, kā nepāprotams spiediens uz Strāsbūras tiesu.

Spriedums nāca zināms rīta pusē, un jau agrā pēcpusdienā sekoja atbilde – Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums. Šajā dokumentā Kononova lieta nodēvēta par “safabricētu”. Tātad nav bijis ne nagalināto civiliedzīvotāju, ne degošā mājā iemestas sievietes grūtniecības pēdējā mēnesī. Toties “Tiesas Lielā palāta faktiski izrādījusies vienisprātis ar tiem, kuri tiecas pārskatīt II pasaules kara iznākumu un nomazgāt baltus nacistus un viņu līdzskrējējus”.

Globāls secinājums, ja ņemam vērā, ka tiesas uzdevums bija visai šaurs: noteikt, vai attiecībā pret Kononovu ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas pants, kas aizliedz sodīšanu bez tiesas sprieduma. Konstatēja, ka nav ticis pārkāpts. Un viss.

Runa ir par konkrētu gadījumu, un no tā nebūt neizriet, ka spriedumam Kononova lietā sekos “nopietnas negatīvas sekas (..) visiem veterāniem antifašistiem visās valstīs, kas II pasaules karā cīnījās pret nacistiem un viņu līdzskrējējiem”, kā teikts ministrijas paziņojumā.

Kosačevs pirmas pāris nedēļām runāja par iespējamo Krievijas un Strasbūras tiesas attiecību katastrofu. Krievijas Ārlietu ministrija nav tik kategoriska, tā sola sākumam “vispusīgi izvērtēt lēmumu”, taču pie secinājumiem varētu būt arī “mūsu tālākās attiecības kā ar Tiesu, tā ar Eiropas Padomi kopumā”. Manevra iespējas saglabātas, un tas patiesībā ir labi, jo galīgi karsta putra nav strebta. Un nav teikts, ka spriedums Kononova lietā vērtējams, kā Nirnbergas prāvas rezultātu revidēšanas starta šāviens. Ārpolitikas resors vienkārši nevar atļauties publiskot klajas muļķības – tas atstāts politiķu un žurnālistu ziņā.

Radies iegansts izdarīt to, ko Krievija jau tika apsvērusi – izstāties no Eiropas Padomes, un tādējādi tikt vaļā no Strasbūras tiesas, kurā tā zaudē vienu prāvu pēc otras – pret saviem pilsoņiem, kas sūdzas par viņu cilvēktiesību pārkāpšanu. Redzēsim.

Komentāri (12)

maziks 17.05.2010. 18.48

no krievu galvaam viņu izdomaato veesturi nez vai izdosies izdauziit …. un vai vispaar to ir jeegas dariit??? vien tikai bezjeedziiga jaunaas krievu paaudzes audzinaašana krievu skolaas , kas nebuut nav valstij lojaala , ja šaada veida veesture tiek stumta to galvaas, kremlis nepaartraukti izdara spiedienu uz veeleešanu rezultaatiem bijušajaas NVS un Latvijaa tai skaitaa , jau tagad kliist runas par krievu valodu kaa otro valsts valodu , taapat iebilst pret krievu beernu apmaaciibu valsts valodaa , … balsojot veeleešanaas domaajiet arii par šo teemu , nebalsojiet vieglu roku par saskaņu , zaudeetaas pozicijas buus gruuti atguut!

+11
-1
Atbildēt

0

piziks 19.05.2010. 08.26

Derētu saigaidīt ir.lv izlasāmu lielo gabalu/”lielgabalu” par Kononovu. Būtu diezgan interesanti pārliecināties, vai tiesa, ka:
1. jau pirms kara WWII/LTK beigām Vasiliju Kononovu par civiliedzīvotāju slepkavošanu tiesāt — iespējams, pat tribunālā — rosinājis cits sarkano partizānu komandieris — Sproģis. Partizāniem un diversantiem, kuri tiešām karoja pret nacistiem, bija pamatots zobs uz tādiem kā Kononovs, jo tie slaktēja atskaišu, ko uz centru sūtīt, dēļ — faktiski nodarbojās ar asiņainiem pierakstījumiem, haltūrēja. Tādu slaktiņu dēļ īstie partizāni/iemestie diversanti zaudēja vietējo iedzīvotāju atbalstu — gan informācijas trūkuma un baiļu, gan tīšas pretestības dēļ.
2. 60.-to gadu sākumā PSRS militārās instances esot atņēmušas Kononovam iepriekš piešķirtās militārās pakāpes un kaujas apbalvojumus…
… un, iespējams, vēl ir daudz citas informācijas, kuru atkārtojot/atsvaidzinot tagadējie Kononova atbalstītāji un stutētāji kļūtu vēl nožēlojamāki.

+5
0
Atbildēt

0

astra_ozo 18.05.2010. 11.35

90-gadu sākumā bija jau sabrukuši gandrīz visi balsti, un kuriem balstījās lielā Impērija. Izrādījās, ka viss, kam bija ticējis vidējais homo sovieticus, ir bijuši meli, noziegumi, masu slepkavības, citu tautu paverdzināšana. Staļins tirāns, Ļeņins nav bijis bērnu draugs un Krievija ir bijusi Hitleriskās Vācijas sabiedrotā Pasaules kara laikā. Bet viņiem to ir izdevies pārvarēt – ir izdomāta jauna vēsture, kurā personības un notikumi tiek vērtētas nevis pēc pastrādāto noziegumu smaguma,arī pret savu tautu, bet gan tikai no Impērijas nostiprināšanas viedokļa.Bija upuri – nu un tad – kur cērt, tur lec skaidas.Un ar vēl lielāku spēku ir atdzimis viens no impērisma simboliem – uzvara t.s. lielajā tēvijas karā. Tieši tāpēc ir nesaprotama mūsu Prezidenta rīcība, kad viņš ar savu piedalīšanos šajā deržāvisma slavināšanas parādē faktiski atbalsta Krievijas vēstures tarktējumu.

+5
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu