Uzņēmēji: Biznesam vislabākā Igaunija 11

ELTA/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Divdesmit neatkarības gados starp Baltijas valstīm biznesam labvēlīgākā vide izveidojusies Igaunijā

No trim Baltijas valstīm 20 gados vislabākā biznesa vide izveidojusies Igaunijā, savukārt Latvija un Lietuva izceļas ar grūtāk prognozējamiem spēles noteikumiem, vēstī aģentūra BNS, atsaucoties uz Baltijas tirgū strādājošo uzņēmēju teikto izdevumam "Lietišķā Diena" un "Dienas Bizness" (LD/DB).

Biznesa vides atšķirības Baltijas valstīs parādījusi krīze – igauņus tā skārusi mazāk, un ne tikai bezdeficīta budžeta dēļ, secināts publikācijā.

Zivju pārstrādātāja "Karavela" mārketinga direktors Jānis Endele saka: "Igaunijā vienmēr ir bijusi liela skandināvu ietekme, un viņu ražotāji tādējādi ir vairāk orientēti uz eksportu. Lietuva ir tuvāka Polijai, kur savukārt dominē cita pieeja: ražot daudz un lēti. Igaunijas virzību uz eksportu nosaka arī tas, ka iekšējais tirgus ir daudz mazāks nekā Lietuvai." Endele piebilst, ka Latvija gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir “kaut kur pa vidu”.

Tirdzniecības ķēdes "Rimi Latvia" valdes priekšsēdis Valdis Turlais novērojis, ka Lietuvas ražotāji ir agresīvāki, daudz aktīvāk iekaro gan pašmāju, gan kaimiņu tirgus. Savukārt Latvijas patērētāji ir vislielākie patrioti, vairāk izvēloties savas valsts ražotāju produkciju.

Biznesa vides attīstība ir atkarīga arī no tā, kā sevi pozicionē valsts. "Viedoklis, ka Igaunija ir soli priekšā Latvijai un Lietuvai, vairāk ir saistīts ar vēlēšanos un māku sevi pasniegt, un jāatzīst, ka Igaunijai līdz šim izdevies sevi parādīt veiksmīgāk," uzskata apdrošināšanas kompānijas "Ergo Latvija" attīstības direktore Ingrīda Ķirse.

"Rīgas dzirnavnieka" ģenerāldirektors Sandis Jansons tam piekrīt: "Igauņi jau 90.gadu sākumā sākuši stipri piedomāt pie administratīvā sloga samazināšanas, uzraudzības iestāžu attieksme pret uzņēmējiem Igaunijā ir draudzīgāka un veidota pēc "klients – pasūtītājs" modeļa." Daudzos gadījumos šīs attiecības var kārtot elektroniski, un tas būtiski atvieglo dzīvi. Taču arī Latvija pēdējos gados administratīvo iestāžu attieksme esot būtiski uzlabojusies.

Pēc Valda Turlā domām, vissarežģītākā situācija ir Latvijā. "Mūsu valstī palaikam tiek virzītas likumdošanas iniciatīvas, kas nav samērojamas ar Eiropas Savienības likumdošanu un brīvā tirgus principiem. Turklāt lēmumi bieži vien tiek pieņemti sasteigti, vairākas likumdošanas normas ir bijis nepieciešams ieviest teju nākamajā dienā," saka Turlais. Ar strauju spēles noteikumu maiņu mēdzot grēkot arī Lietuva. "Igaunijas iestādes strādā ievērojami ātrāk un efektīvāk. Turpretim Latvijā un Lietuvā bieži vien nākas saskarties ar lielāku birokrātiju," norāda vadītājs.

Kā novērojuši uzņēmēji, lai arī kardinālu atšķirību starp Lietuvu, Latviju un Igauniju nav, turklāt sadarbība mazajā tirgū tikai palīdz, igauņi ir vairāk tendēti uz kooperāciju savā starpā, savukārt lietuvieši vieglāk pieņem jebkādus lēmumus par sadarbību.

Komentāri (11)

andrisskrastins 30.04.2010. 08.54

Nu kāpēc nepasaka galveno – Igaunijā kukuļdošana/kukuļņemšana/kukuļprasīšana NAV kultūras sastāvaļa – atšķirībā pie mums.

+14
0
Atbildēt

1

    ievuliitis > andrisskrastins 30.04.2010. 10.34

    Tāpēc ka baidās. Baidās zaudēt darbu, baidās, ka KNABs atnāks un prasīs – kam devi, kas prasīja? Galu galā taciņa jau iestaigāta, sakari nodibināti, nauda iztērēta. Negribas jau zaudēt daudzu gadu “darbu”.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

mary75 30.04.2010. 09.18

Nešķiet gan, ka Latvija “pa vidu”, visos rādītājos priekšā gan Lietuva, gan Igaunija.
Latvija ir totāli korumpēta, korupcijai ir sistēmisks raksturs, valsts necīnās ar korupciju, bet, cīnās ar korupcijas apkarotājiem, jo visvairāk Latvijā korumpētas taisni augšas un politiķi, kas arī izveidojuši šeit attiecīgu vidi.
No tā izriet arī daudzi “nepārdomāti” lēmumi, straujas likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņas.
Igaunijā krāpties, izmantot savā labā dienesta stāvokli – negods, Latvijā – norma, ja tu to nedari, tu, gandriž vai, esi “lohs”
Nezinu, kas pie tā vainīgs, ka, neskatoties uz to visu, vēlētājs turpina ticēt un iebalso šīs sistēmas autorus saeimā, acīmredzot, daudzu politiskais un ne tikai stulbums un pofigisms, atvainojos, protams, bet, mentalitāte daļai kā vergiem – pofig man kādas tur valsts intereses, ja tiku pie siles – grābšu, ko varēšu, visi priekšnoteikumitam radīti, sodīt kādu politiķiem tuvu personu šai valstī taču neiespējami.

+11
0
Atbildēt

1

    Driimeris > mary75 30.04.2010. 09.40

    Es domāju, ka paralēli korupcijas problēmām ir vēl viena, nopietna problēma- kamēr cilvēki teiks ”šī valsts” ”mūsu valsts” vietā, nekas MŪSU VALSTĪ nemainīsies.
    Es esmu nozvērējies nevēlēt par nevienu politiķi, kurš Latviju ir nosaucis par ”šo valsti”. Pat SC piektā kolonna saka ”naša strana” domājot Latviju nevis Krieviju.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

austrisv 30.04.2010. 09.41

Interesanti, vai Igaunijā ir oligarhu partijas, kuras kārto savu īpašnieku intereses? Ja nav, tad skaidrs, kāpēc igauņi dzīvo labāk.
Pašlaik jau Latvijā viss kā Dienvidamerikā, kur karteļi likumīgi caur saeimu kārto savas intereses. Kā, lai svin to 4.maiju, kas nodrošināja valsts nozagšanu . Tagad turpina vēl nekaunīgāk bīdīt likumus un to grozījumus. sak, Dievs dod, lai pagūtu paņemt vēl, kas ņemams!
Tauta , protams, vainīga pamatā pie visa! Laikam esam tomēr tie muļķi, jo gudrais mācās no citu kļūdām, bet muļķis nemācās pat no savējām!

+7
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu