Lidsabiedrības prasa kompensēt dīkstāvi, ekonomisti aprēķina saimnieciskos zaudējumus
Ceturtdien pēc Īslandes vulkāna izgāztā pelnu mākoņa izretināšanās atvērta gandrīz visa Eiropas gaisa telpa, un sagaidāms, ka lidojumi pirmo reizi nedēļas laikā notiks ierastajā režīmā. Tā vēsta aģentūra LETA/AFP, atsaucoties uz Eiropas gaisa satiksmes koordinācijas dienestu "Eurocontrol".
Saglabājas nelieli ierobežojumi daļā Somijas, Skotijas un Zviedrijas, kur uzklīdis jauns vulkānisko pelnu mākonis. Daži lidojumi varētu kavēties, ņemot vērā aviokompāniju loģistikas problēmas, atsākot regulārus lidojumus.
Lidostā "Rīga" lidojumi notiek pēc saraksta, darbu atsākušas teju visas lidsabiedrības, informē LETA. Vienīgi uz Helsinkiem lidojumi vēl nenotiek. No tranzīta zonas uz galamērķiem devušies pasažieri, kuriem lidosta bija sarūpējusi mītnes vietu, vairākas dienas gaidot satiksmes atjaunošanu.
Trešdien Eiropas gaisa telpā notika 22 189 lidojumi jeb teju 80% no plānotajiem reisiem. "Eurocontrol" prognozē, ka ceturtdien gaisa satiksme atgriezīsies normālā līmenī.
Jau ziņots, ka 15.aprīlī Īslandē izvirda vulkāns Eijafjadlajekidla, kas paralizēja Eiropas aviosatiksmi un radīja sabiedrības bažas par pelnu kaitīgo ietekmi uz vidi. Patlaban vulkāna intensitāte kritusies par 80%, informē Īslandes civilās aizsardzības dienests.
Lidsabiedrību vadītāji sākuši aprēķināt dīkstāves radītos zaudējumus un domāt, kas šos rēķinus apmaksās, ziņo AFP/LETA. Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) informē, ka gaisa telpas slēgšanas dēļ ik dienu lidsabiedrības zaudējušas aptuveni 400 miljonus dolāru (209,6 miljonus latu), kopumā nozarei nodarot 1,7 miljardu dolāru (890 miljonus latu) zaudējumus.
"Avionozarei, kas pagājušā gadā cieta 9,4 miljardus dolāru (4,6 miljardus latu) zaudējumus un šogad plānoja vēl 2,8 miljardus dolāru (1,46 miljardus latu) zaudējumus, šī krīze bija graujošs trieciens," saka IATA vadītājs Džovanni Bisinjani, "gaisa telpa tika aizvērta, ņemot vērā teorētiskus faktus, valdību lēmumi bija slikti pamatoti. Tagad valdībām šie zaudējumi ir jākompensē."
Latvijas aviosabiedrība “airBaltic” pelnu mākoņa krīzes radītos zaudējumus lēš ap vienu miljonu latu, taču pagaidām neuzstāj, lai tos kompensētu valdība.
Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ceturtdien paziņoja, ka tomēr kompensēs Īslandes vulkāna izvirduma dēļ atcelto reisu pasažieriem viesnīcu un ēdināšanas izdevumus. Vēl trešdien "Ryanair" solīja pasažieriem tikai atdot naudu, kas samaksāta par aviobiļetēm.Eiropas Vulkanoloģijas biedrības prezidents Henrijs Gaudru savukārt uzsvēris, ka nebija zināms, vai lidmašīnas varēja vai nevarēja lidot esošajā pelnu koncetrācijā, tāpēc “valstu valdības varēja pieņemt tikai šādu lēmumu".
Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde (CAA) apstiprinājusi, ka norādījumi par lidošanu cauri vulkāniskajiem pelniem mainīti pēc sešu dienu diskusijām starp aviācijas inženieriem un ekspertiem. Zinātnieki un inženieri secinājuši, ka drošs līmenis ir 0,002 grami vulkānisko pelnu koncentrācija kubikmetrā gaisa, lai dzinēji netiktu bojāti. Ceturtdien britu gaisa telpā vulkānisko pelnu koncentrācija bija 0,0001 gramu kubikmetrā gaisa.
Pelnu mākoņa izraisītie traucējumi negatīvi ietekmēs Vācijas ekonomiku, taču tiem nevajadzētu kavēt valsts izaugsmi, ceturtdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Rainers Brīderle. Viņš neparedz, ka šo ietekmi varēs just gada ekonomikas izaugsmes rādītājos.
Komentāri (21)
Askolds Rodins 22.04.2010. 16.37
Pagājusi nedēļa, 100 000 lidojumu atcelti, miljoniem cilvēku ceļojumi izjaukti, aviokompānijas savus zaudējumus lēš ap 1,7 miljardiem dolāru, bet neviens nevar pateikt, cik patiesībā bīstami bija Eijafjadlajekidla vulkāna virs Eiropas izspļautie pelni. Kā lasāms šodien Business Week http://bit.ly/ds54Hd, vulkānu pelnu ietekme uz lidmašīnu dzinējiem ir maz pētīta, gaisa telpas slēgšana balstījās uz datora programmas izstrādātu modeli, un tikai vakar notika lidojums, kurā zinātnieki centās saprast, kāda ir pelnu koncentrācija dažādās vietās virs Eiropas.
Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas aizstāvas pret aizvien pieaugošo kritiku, sakot, ka drošība ir galvenais kritērijs. Šaubu nav. Neviens negribētu būt lidmašīnā, kurai vulkānu pelnu dēļ apstājas visi dzinēji, kā tas 1982.gadā notika ar vienu British Airways Boeing 747, kura laidās četrus kilometrus brīvā kritienā, pirms pilots spēja atkal iedarbināt kādu no dzinējiem. Par laimi, pelni nav izraisījuši nevienu aviokatastrofu, bet tas arī nozīmē, ka aviokompānijas būs jo uzstājīgākas, prasot kompensācijas par saviem zaudējumiem.
Taču ne jau tikai aviokompānijas zaudē naudu. Eiropas lielākā tūrfirma TUI paziņojusi, ka lielais atcelto lidojumu skaits tai jau izmaksājis $30 miljonus. Smagi skartas ir arī visas firmas, kuras pārvadā preces ar gaisa transportu. Ja aviofirmām izmaksās kompensācījas, arī šiem uzņēmumiem būs pamats prasīt kaut ko sev. Un kā būs ar daudzajiem tūristiem, kuri spiesti tālās zemēs gaidīt iespējas atgriezties mājās? Viņiem ne tikai rodas negaidīti un dažkārt netaisnīgi lieli izdevumi, bet arī zaudējumi par nokavēto darba laiku.
Vācijas transporta ministrs jau pateicis, ka iebilst pret kompensāciju maksāšanu aviokompānijām, un nodokļu maksātāji viņam noteikti piekritīs. Taču skaidru zinātnisku kritēriju trūkums gaisa telpas slēgšanai nozīmē, ka strīdi par aizliegumu pamatotību un par to, kam būtu jāuzņemas par tiem finansiālu atbildību, tik drīz nebeigsies.
0
Kristaps O. 22.04.2010. 18.53
Mosties, Katla vulkān, mosties,
Pelniem laiks uz Rīgu posties!
Pildi milzum lielu kravu
Sārtu, ugunīgu lavu!
(avots – delfi)
0
zvvanda 22.04.2010. 18.14
Vēljoprojām sēžu un domāju, kas notiktu ja vulkāns paralizētu Eiropu uz gadiem padsmit. Katastrofa, šķērslis, zaudētas iespējas ? Nezinu, bet vēlētos redzēt, JA VIEN tas neskartu pārāk daudzu cilvēku likteņus.
0