Rīgas lidosta pēc vairāku dienu dīkstāves atsāk darbu • IR.lv

Rīgas lidosta pēc vairāku dienu dīkstāves atsāk darbu

30
Ieva Čīka, LETA

Latvijas gaisa telpa atvērta, "airBaltic" atsāk lidojumus vairākos maršrutos, vairākas Eiropas lidostas joprojām slēgtas

Civilās aviācijas aģentūra ir pieņēmusi lēmumu, ka sākot no otrdienas 9.00 Latvijas gaisa telpa tiek atvērta arī komerciālajiem regulārajiem reisiem. Šāds lēmums pieņemts, jo, pārbaudot divu "airBaltic" pirmdienas lidojumu rezultātus, nav konstatēti nekādi traucējumi, pētīti arī Vācijas testa lidojumu rezultāti, turklāt arī citas Eiropas lidostas pamazām atsāk darbu, Ir.lv skaidroja aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs.

Šorīt Rīgā veiksmīgi jau nolaidusies Ukrainas nacionālās aviokompānijas "Aerosvit" lidmašīna, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā, ziņo LETA. Arī nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" otrdien atsākusi lidojumus vairākos maršrutos no un uz Rīgas lidostu.

Gorodcovs sarunā ar Ir.lv arī uzsvēra, ka aviosabiedrībām būs jāveic papildus drošības pasākumi. "Lidojumu atsākšana būs pakāpeniska un pārraudzīta," uzsver aģentūras vadītājs, piebilstot, ka lēmums pilnībā atvērt gaisa telpu var tikt arī pārskatīts, ja tiks saņemta informācija par iespējamiem drošības riskiem.

Aģentūras Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks BNS otrdienas vakarā atzina, ka vismaz pagaidām nekas neliecina, ka Latvijas gaisa telpu varētu slēgt atkārtoti.

Otrdien gaisa telpa atvērta arī vairākās citās Eiropas valstīs, tomēr daudzviet ierobežojumi vēl saglabāti.

Lai arī pirmdien vulkāna aktivitāte bija samazinājusies, otrdien izvirdums atkal ir atsācies un vulkāns turpina atmosfērā izmest pelnu un putekļu daļiņas, informē Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Lielbritānijas meteoroloģiskā dienesta mājas lapā var iegūt detalizētāku informāciju par putekļu mākoņa trajektoriju.

Komentāri (30)

andrisskrastins 19.04.2010. 09.27

Šis ir klasiskais “mēs salikām oliņas vienā groziņā un groziņš apgāzās” scenārijs. Diemžēl problēma ir tāda, ka pārējo sabiedrisko transportu attīstīt ir ļoti ļoti dārgi – bez subsīdijām tur nav ko sapņot. Toties aviokompānijas strādā komercrežīmā. Taču ir diezgan skaidrs, ka nākotne tikai lidinoties apkārt nav iedomājama. Ne velti ES nostādnēs par nākotnes transporta sistēmu dzelzceļam ir atvēlēta praktiski galvenā loma, avio transportam atvēlot luksus klases pārvietošanos. Jautājums ir tikai kāpēc Latvijā politika, ko nosaka “Latvijas Dzelzsceļš”, kas teorētiski ir valsts pārvaldībā, bet tajā pašā laikā slēdz maršrutus un nojauc sliedes bez jebkādām emocijām, ir tik atčgārna un pretēja globālajām tendencēm. Ir sajūta, ka LDZ valda diezgan stingrs uzskats, ka pēc 10 gadiem pasažieru vilciens neeksistēs un būs tikai kravas. Var jau būt, ka viņiem ir pragmatiski aprēķini, bet tie neizskatās ka sniegtos tālāk par nākošā gada pārskatu.

+16
-1
Atbildēt

0

Driimeris 18.04.2010. 21.23

kā tagad būtu noderējis rail baltica… varbūt, beidzot, šie notikumi liks onkām sasparoties un kau ko darīt šā projekta labad?!

+13
0
Atbildēt

1

    vilcina_ieva > Driimeris 19.04.2010. 17.27

    Atvaino, bet ” onkām” interesē tikai – cik man par to būs…?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

rence_linda 19.04.2010. 12.49

Pavērojot šo haosu no malas, var redzēt, ka Eiropai ir samērā slikti izstrādātas alternatīvas šādiem gadījumiem. Piemēram, no Baltijas valstīm uz
“veco” Eiropu vilciens neiet – vēlreiz paldies PSRS par atšķirīgo sliežu standartu.

+9
0
Atbildēt

2

    Lolita Lazda-Lazdiņa > rence_linda 20.04.2010. 11.43

    Normundam – “platās” sliedes Pētera 1. laikā pat gribot nevarēja ieviest, jašu dzelzceļš nebija vēl izgudrots. Starp citu, arī Somijas dzelzsceļš ir “platajām” sliedēm (un cik jau gadi Somija nav Krievijas sastāvdaļa)… Tā ka tīri uz baltiešu “nevarēšanu” to lietu nevar nogrūst.

    Man jau ticamāks ir skaidrojums par kravu plūsmām. Virzienā no Eiropas uz Helsinkiem necik daudz konteineru (fūru utt.) neiet. Pasažieru plūsma arī nav tā biezākā (parēķinām, cik cilvēku Baltijas + Somijas reģionā, sanāks mazāk nekā vienā pašā kompaktā Nīderlandē). Tātad 1000 km pēc būtības jaunas dzelzsceļa līnijas izbūve bez lielām dotācijām pastāvēt nevarētu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Goba > rence_linda 19.04.2010. 13.32

    Gribētos zināt, kur tad uz Zemes ir labi izstrādātas alternatīvas aviācijas dīkstāvei, dēļ vulkāna izvirduma vai citas darbības sekām?
    “Platās sliedes” jau neieviesa PSRS, bet cik atceros, Pētera Pirmā laikā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu