Dombrovskis: būtiskākā ir valsts finanšu stabilitāte 15

EPA/LETA
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Premjers sagaida atbalstu no opozīcijas un demisiju apsvērtu tikai tad, ja tiktu izgāzti valsts maka līdzsvaram būtiski lēmumi

Situācija valdībā ir stabila, un tās atbalstītāju skaits Saeimā varētu vēl vairoties, saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), stingri apliecinot, ka starptautisko aizdevēju prasības tiks pildītas, un pensijas Latvijas senioriem netiks samazinātas.

Jūsu prognozes, vai jums izdosies novadīt šo mazākumvaldību līdz vēlēšanām, vai jūs cerat vēl uz koalīcijas paplašināšanu?
Mēs zināms, ka šis spēku balanss, teniski rēķinot, starp koalīciju un opozīciju ir ļoti tuvs līdzsvaram. Mēs zinām, ka vairāki deputāti pēc Tautas partijas (TP) lēmuma par valdības pamešanu ir aizgājuši no TP frakcijas, līdz ar to situācija ir tuvu līdzsvaram, nevar izslēgt, ka valdību atbalstošo deputātu skaits varētu vēl papildināties, bet svarīgi ir arī tas, ka vismaz trīs opozīcijas frakcijas– Latvijas Pirmā partija/“Latvijas ceļš“ (LPP/LC), “Saskaņas centrs“ (SC) un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā“ (PCTVL) vēl ir paudušas atbalstu valdības stabilitātei.

Ar cik balsīm Saeimā jūs šobrīd rēķināties, ņemot vērā to, ka vairākas opozīcijas partijas ir teikušas, ka atbalsta jūs, arī daži deputāti individuāli varētu atbalstīt?
Kā mazākuma valdībai šajā situācijā būtiski ir tas, ka varam “cieti” rēķināties tikai ar koalīcijas balsīm. Ir atsevišķi deputāti, kas arī ir pauduši atbalstu, samērā droši var rēķināties arī ar “Sabiedrības citai politikai” balsīm, tālākais, protams, ir par katru konkrēto jautājumu jāsaskaņo un jāgūst Saeimas vairākuma atbalsts. Pozitīvi ir tas, ka ir panākta vienošanās ar LPP/LC par atbalstu valdībai un tur mēs arī strādājam pie sadarbības formām. Arī vēl divas opozīcijas frakcijas – SC un PCTVL arī ir paudušas atbalstu, līdz ar to arī ar šīm frakcijām mēs konsultēsimies tajos jautājumos, kas svarīgi valsts politiskās un finansiālās stabilitātes nodrošināšanai.

Vai no LPP/LC jūs sagaidāt lielāku atbalstu nekā no citām opozīcijas partijām, kas arī ir teikušas, ka atbalstīs valdību konstruktīvos lēmumos?
Attiecībā uz LPP/LC mēs zinām sarunu vēsturi, mēs bijām koalīcijas vārdā uzrunājuši LPP/LC par pievienošanos koalīcijai, pēc garāka pārdomu perioda LPP/LC tomēr nolēma koalīcijai nepievienoties, bet koalīcijai nodrošināt atbalstu. Līdz ar to mēs strādājam pie šīs sadarbības formas. Es domāju, ka Andris Bērziņš (LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs) varēs piedalīties koalīcijas sēdēs, lai nodrošinātu viedokļu koordināciju.

Tajā pašā laikā LPP/LC pateikusi, ka jums nesaskan viedokļi nodokļu politikas jautājumos, viņi pieļauj dažādas iniciatīvas.
Šeit tiešām ir svarīgi tas, lai tās iniciatīvas, kas varētu būt, pirmkārt, neapdraudētu panāktās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un attiecībā uz valsts finansiālo stabilitāti. Mēs zinām, ka LPP/LC ir balsojuši par starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, tas nozīmē, ka principā viņiem vajadzētu atbalstīt arī tos lēmumus, kas ir svarīgi šīs programmas nodrošināšanai.

Kas jums personīgi būtu tās “sarkanās līnijas”, kuras jūs kā mazākumvaldības vadītājs nepieļautu un teiktu – šādā situācijā es vairs nevaru turpināt darbu, es atkāpjos?
Pirmais un būtiskais jautājums ir tieši valsts finansiālā stabilitāte. Tā ir būtiskākā “sarkanā līnija”. Ja tiks pieņemti lēmumi, kas principā sagrauj starptautiskā aizdevuma programmu un atkal novedīs valsti finansiālā nestabilitātē, līdzīgā situācijā, kādā mēs bijām pirms gada, tādā gadījumā, protams, tā ir “sarkanā līnija” . Tas ir bijis mans galvenais uzstādījums sarunās ar visām Saeimas frakcijām.

Jūsuprāt, nenonāks līdz šīs līnijas sasniegšanai? Piemēram, Tautas partija ir teikusi, ka jāpārtrauc aizņemties no aizdevējiem…
Jā, Tautas partija tiešām ir balsojusi pret starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Manuprāt, tā ir klaji populistiska nostāja, vēl jo vairāk galu galā tieši Tautas partijas finanšu ministrs Atis Slakteris bija tas, kurš šo programmu lielā mērā ieviesa tādā dizainā, kādā tā pašreiz ir, kas, manuprāt, liecina par klaji bezatbildīgu nevēlēšanos strādāt un uzņemties atbildību par saviem darbiem. Bet attieksme no pārējām opozīcijas frakcijām ir bijusi daudz konstruktīvāka.

Jūc cerat, ka nenonāks līdz priekšlikumiem par nodokļu pazemināšanu, kas varētu būt pretrunā ar vienošanos ar aizdevējiem?
Attiecībā uz nodokļu pazemināšanu mums ir bijušas garas diskusijas, jau diskutējot par LPP/LC priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcām. Mums tā laika koalīcijā ir bijušas ļoti garas diskusijas, jautājums ticis izrunāts arī ar [Starptautisko] Valūtas fondu un jau toreiz mēs pilnīgi skaidri saņēmām signālu, ka šādas situācijas nevar atkārtoties.
Ir varbūt kāda viena atkāpe iespējama kaut kādās situācijās. Mēs esam diskutējuši par viesnīcām, es pats personīgi tikos ar nozares pārstāvjiem. Protams, var piekrist, ka likmes palielinājums, kā to bija piedāvājusi Tautas partija, cita starpā, TP finanšu ministrs Atis Slakteris – palielināt PVN likmi no 5 uzreiz uz 21 – četrkāršot likmi, tas nozarei radīja smagu situāciju un līdz ar to šo likmi mēs esam tagad samazinājuši uz 10 %, bet skaidrs jau ir, – ja šādi priekšlikumi tagad sāks nākt, tad ļoti ātri šī Starptautiskā valūtas fonda programma tiks apturēta. Finanšu tirgus reakcija būs ļoti negatīva, un tas, diemžēl, nav kaut kāds abstrakts jēdziens, te atkal ir spekulatīvie spiedieni uz latu, tās atkal ir procentu likmes – iespējas mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem aizņemties naudu, visas šīs negatīvās sekas ar kritumu atkal tautsaimniecībā. Tas ir scenārijs, no kura mums būtu jāizvairās.

Vai Jūs neapsverat ministriju apvienošanu, ņemot vērā, ka Saeimā šobrīd šādas iniciatīvas aktualizētas?
Jau tagad valdība strādā pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācijas, funkciju nodošanas citām ministrijām. Attiecībā uz pārējām ministrijām mēs esam panākuši vienošanos ar LPP/LC, ka tālāka ministriju samazināšana notiek pēc Saeimas vēlēšanām, veidojot nākamo valdību. Nu, šī iecere, kas visbiežāk tiek minēta, – likvidēt Veselības ministriju un pievienot to Labklājības ministrijai, šis ir viens no iespējamajiem risinājumiem, bet jāatzīst, ka  veselības nozares darbinieku vidū šī ideja īpašu atsaucību negūst.

Vai jūs konsultējaties ar Sarmītes Ēlertes domubiedru grupu un Meierovica biedrību, meklējot kandidātus vakantajiem ministru amatiem?
Atsevišķas konsultācijas ar Meierovica biedrību man nav bijušas, bet tajā pašā laikā “Vienotības” ietvaros mēs savas darbības koordinējam.

Vai kandidāts varētu nākt arī no turienes?
Pašreiz nevar izlēgt nevienu iespēju.

Cik tālu jūs redzat iespējas īstenot Pasaules Bankas ieteikumus budžeta izdevumu samazināšanai? [Gala ziņojumu valdība no ekspertiem saņems maijā]
Pirmkārt, ja mēs palasām šo dokumentu, tad tur ir redzams, ka tie neatspoguļo PB ieteikumus. Tas tā. Bieži vien šis dokuments tiek traktēts kā PB ieteikumi, lai gan dokumentā skaidri rakstīts, ka tas tā nav. Bet jebkurā gadījumā attiecībā uz iespējamajiem budžeta lēmumiem mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši valdībā apstirpinātajam budžeta plānam. Pirmais svarīgais solis ir makroekonomiskās attīstības scenārijs un no tā izrietošā nodokļu ieņēmumu prognoze, kas parādīs to, cik liela fiskālā konsolidācija – izdevumu samazināšana vai ieņēmumu daļas palielināšana – būs neciešama nākamgad, lai nodrošinātu budžeta deficīta mērķi – 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā brīdī, kad mēs aptuveni redzēsim to skaitli…

Kad tas būs?
Pirmais makroekonomiskās attīstības scenārijs būs zināms maijā, balstoties uz pirmā ceturkšņa makorekonomiskajiem datiem. Mēs zinām, ka mums samērā lēna ir tieši IKP statistika, līdz ar to, tiklīdz būs pirmā ceturkšņa dati, būs pirmais makroekonomiskais scenārijs. Tālāk šie scenāriji tiks koriģēti atbilstoši otrā ceturtšņa datiem un gala rezultātā – atbilstoši trešā ceturkšņa datiem, bet tātad pirmo novērtējumu, cik liela fiskālā konsolidācija būs nepieciešama nākošgad, to mēs redzēsim šī gada maijā un tad arī sāksim lemt par iespējamajiem pasākumiem. Mēs zinām, ka līdz jūnija beigām Labklājība sministrijai ir jāsagatavo savi priekšlikumi attiecībā uz sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu un Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi un publiskajā apspriešanā ir vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Šeit mēs virzīsimies uz priekšu atbilstoši valdībā izstrādātajam budžeta pieņemšanas grafikam.

Opozīcija pārmet, ka valdība novilks līdz vēlēšanām un tikai pēc tam paziņos par nepopulārajiem konsolidācijas lēmumiem, sabiedrība par to netiks informēta laikus…
Manuprāt, šādi apgalvojumi ir pilnīgi nepamatoti, jo, kā jau es teicu, šo kopējo fiskālās konsolidācijas apjomu mēs redzēsim maijā, jau jūnija beigās mums būs priekšlikumi attiecībā uz sociālā budžeta ilgtspēju, nodokļu politikas priekšlikumus mēs zinām jau tagad. Līdz ar to viss šis sagatavošanās darbs, protams, tiks veikts līdz vēlēšanām, un tas būs lielā mērā priekšvēlēšanu diskusiju objekts, kur dažādas partijas, ja vien tās negribēs nodarboties ar priekšvēlēšanu populismu, varēs piedāvāt savus risinājumus konkrētā fiskālās konsolidācijas apjoma nodrošināšanai.

Vai jūs pieļaujat, ka nākamgad varētu tikt samazinātas pensijas?
Šādu iespēju es nepieļauju, jo ir arī Satversmes tiesas spriedums, kurš, protams, valdībai ir saistošs. Ar to ir jārēķinās, bet sākumā mums ir jāsagaida šie Labklājības ministrijas priekšlikumi attiecībā uz ilgtspējas nodrošināšanu. Ja mēs paskatāmies uz sociālā budžeta skaitļiem, tad mēs redzam, ka valsts pamatbudžeta deficītu šogad pret iepriekšējo gadu ir izdevies ievērojami samazināt, pat divas reizes, protams, dati katru mēnesi mainās, bet sociālā budžeta deficīts ir ievērojams un pat pagājušajā gadā vēl pirms visiem Satversmes tiesas spriedumiem, salīdzinot ar 2008.gadu, izdevumi bija pieauguši par 19,4%. Ja pamatbudžetu mēs par 15% bijām samazinājuši, tad sociālais bija pieaudzis par 19,4%. Šogad šī tendence turpinās, pamatbudžets mazinās, sociālais budžets turpina pieaugt. Skaidrs, ka šāda situācija nav ilgtspējīga, jo viss tā saucamais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā tika uzkrāts laika posmā līdz 2008.gadam, mēs gan labi zinām, ka nekādi fiziski uzkrājumi nav, jo šie līdzekļi tika novirzīti tā laika pamatbudžeta deficīta segšanai. Viss šis hipotētiskais uzkrājums pie pašreizējām tendencēm 2011.gadā jau būs notērēts, un tālāk sociālais budžets ieņems ievērojami mazāk nekā tērēs. Tā kā, protams, šeit būs nepieciešami priekšlikumi, bet tieši tāpēc ir svarīgi, lai eksperti šim jautājumam iziet cauri, nāk ar kvalificētiem priekšlikumiem, un tikai tad mēs sākam politisko debati.

Eksperti jau ir norādījuši, ka sociālajā budžetā lauvas tiesu aizņem pensiju nauda un manipulēt ar to, neaiztiekot pensijas, ir gandrīz neiespējami.
Šajā gadījumā ir runa par ilgtspējas nodrošināšanu ar mērķi sabalansēt budžetu nākamšgad vai aiznākamgad, bet mums ir arī jāredz, kā pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm sociālais budžets attīstās 5, 10 vai 20 gadu perspektīvā, un tur būs nepieciešamas arī attiecīgas korekcijas. Es gribu teikt, ka tas ir praktiski neizbēgami.

Komentāri (15)

mary75 17.04.2010. 15.22

Vissatriecošākais “darītāju”sasniegums, par ko te runā arī Dombrovskis, ir miļjardu liela socialā budžeta iekrājuma novirzīšana pamatbudžeta izdevumu segšanai.
Un no tā miļjarda liela daļa aizgāja taisni samilzušai birokrātijai un valsts aparātam, kas Kaulīša laikā dubultojas, un kuras uzturēšani Latvija tērēja nesamērīgu naudu, visi atceras, kas atklājās, kad sākās krīze, t. i. bezjēdzīgi tika noēsta.
Bet, Dombrovskim, saprotams, tā jārunā, bet, manā uztverē, ņemot vērā balsojumu par Maizīti, intervija pārāk optimistiska.
Arī pēdējie tēriņi no naudas neparedzētām vajadzībām neizraisa optimismu un sajūtu, ka valdības vairākums izprot stāvokļa nopietnību.
Bet, tā jau nav Dombrovska un Repšes vaina.

+13
0
Atbildēt

0

Māris Diņģelis 18.04.2010. 01.02

Pirmais komentārs kaut kur izkūpējis, rakstu vēlreiz.
Maizīša izgāšana ceturtdien skaidri parādīja, ka Saeimu kontrolē “uzmetēji”.
Dombrovska “sarkano līniju” paziņojums ir svarīgs tāpēc, ka viņš skaidri pavēstījis – negrasās kļūt par piesegu, ja “uzmetēji” ķersies klāt lēmumiem, kas skar valsts finanšu stabilitāti.
Redzēsim, vai šis brīdinājums piebremzēs vairākumu, vai arī plāns ir tieši pretējs – nolemts iet uz visu banku.
Šajā situācijā atkal pieaug Zatlera loma, tāpēc gribētos dzirdēt skaidru prezidenta viedokli par situāciju. Viņš diemžēl klusē. Pāris teikumi pēc ceturtdienas balsojuma par deputātu “problēmām ar tiesiskuma izpratni” ir no sērijas “ūdens ir slapjš”. Ko domā un ko darīs prezidents?

+10
0
Atbildēt

3

    Māris Diņģelis > Māris Diņģelis 22.04.2010. 11.47

    Zatlers var skaidri deklarēt, kāda būs viņa rīcība gadījumā, ja valdība demisionē?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    murnieks112233 > Māris Diņģelis 23.04.2010. 13.19

    Pēc šodienas ZZS izgājieniem, Dombrovskim atliek atkāpties, bet iepriekš informējot pat šo situāciju starpatautiskos aizdevējus un arī Eiropas institūcijas. Kamēr te neiejauksies starptautiskās institūcijas, šis bandītu perēklis turpinās pastāvēt, jo viņiem nav atkāpšanās ceļa. Viņi iet uz visu banku. Kamēr Cimdars sēdēs CVK, vēlēšanas būs nopirktas un nekas te nemainīsies.
    Nākamais ātrākais, bet sāpīgākais ceļš ir revolūcija. Nemanīsim nu paši sevi! Lopi nekad nesapratīs, ka viņi ir lopi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > Māris Diņģelis 18.04.2010. 09.52

    Manuprāt, 90% Zatlera teiktā ir “ūdens ir slapjš” līmenī.
    Un ko tādu viņš var izdarīt?
    Izsludināt referendumu par saeimas atlaišanu?
    Manuprāt, sen nokavēts, tas bija jādara gadu atpakaļ, būtu izvairījušies no daudzām problēmām, un nedzīvotu mērenā stresā, gaidot kārtējo pārsteigumu no šī te odiozā Saeimas vairākuma.
    Manuprāt, prezidentam jādod tiesības zināmos gadījumos atlaist saeimu bez referenduma, tīri cilvēciski – kurš tag grib likt uz kārts visus labumus, kas tam pienākās kā valsts prezidentam, riskējot to visu pazaudēt, tas sasaista prezidentam rokas.
    Dabīgi, tad smalki jāatrunā, kuros gadījumos viņš to drīkst darīt un kādā veidā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 17.04.2010. 21.37

Kā Maizītim jālokās ap samurgotiem likumiem,tāpat Dombrovskim jāliekas LV politiskās realitātes purvā, mēģinot no sūda uzburt kādu bombongu.Katram savs stils, protams, bet nupat jau tuvojas pēdējais laiks sākt apgaismot sabiedrības vairākumu, saukt lietas un darītājus- konkrēti, nevis pātarot par stabilitāti.Citādi cerības uz rudeni, lai kaut ko mainītu, var izradīties veltas.

+5
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu