Diena: 11. aprīlis, 2010

Polija sēro

Poliju piemeklējusi liela nelaime. Sestdien pie Smoļenskas aviokatastrofā bojā gājis šīs valsts prezidents Lehs Aleksandrs Kačiņskis, un pārējie cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Kačiņskis bija ceļā uz Katiņu, lai pieminētu tur pirms 70 gadiem čekistu noslepkavotos poļu virsniekus. Tā bija privāta vizīte. Taču prezidentu pavadīja gandrīz visa Polijas bruņoto spēku vadība un aptuveni 50 Seima deputāti. Tur atradās arī Katiņā nobendēto piederīgie. Par otrreiz piedzimušiem var sevi uzskatīt vairāki desmiti žurnālistu, kuri neatradās prezidenta lidmašīnā tikai tāpēc, ka pietrūka vietu.

Polijā izsludinātas septiņu dienu sēras. Pirmdien sēru diena arī Krievijā, un,domājams, tādu pašu lēmumu pieņems arī Latvijas Ministru kabinets. Daudzu pasaules valstu, arī Latvijas, augstākās amatpersonas nākušas ar līdzjūtības apliecinājumiem.

Daudzviet plašsaziņas līdzekļos tiek vilkta simboliska saikne: netālu no Katiņas gāja bojā cilvēki, kas devās pieminēt Katiņas slaktiņa upurus. Tomēr šim apstāklim diezin vai ir vērts piešķirt lielu nozīmi.

Biezās miglas dēļ redzamība virs lidlauka bija ļoti slikta, tāpēc šķiet ticami, ka vaina slēpjas cilvēka faktorā. Arī pierdzējuši piloti nav pasargāti no kļūdīšanās. Tiesa, prezidenta lidmašīna bija aptuveni divdesmit gadus veca Krievijā ražota Tu-154, tomēr pirms trim mēnešiem tai tika veikts kapitālais remots. Pēc remonta lidmašīna atradusies gaisā aptuveni 200 stundas. Atrastas abas “melnās kastes”.

Nelaime aktualizējusi jautājumu, vai bija pieļaujams, ka prezidents un liels augstu amatpersonu skaits lidoja vienā lidmašīnā? Izskanējis, ka tas darīts taupības nolūkā. Te ir par ko padomāt. Piebildīsim, ka Latvijā nav reglamentēts, cik augstām amatpersonām atļauts atrasties vienā lidmašīnā.

Katastrofa notika Krievijas teritorijā, un līdz šim Krievijas vadība izturējusies adekvāti: būs jau minētā sēru diena, izskanējuši līdzjūtības apliecinājumi, izveidota speciāla komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai. Solīts izmeklēšanā plaši iesaistīt Polijas tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus.

Izmeklēšanai vajadzētu būt maksimāli caurskatāmai, šis nav gadījums, kad var atsaukties par “izmeklēšanas noslēpumiem”. Turklāt šādai nostājai varētu būt bīstamas sekas: radīsies pamats aizdomām, ka “kaut kas nav kārtībā”. Labi zināms, ka Polijas prezidents nebija augstās domās par Krievijas tagadējo režīmu. Kad Lehs Kačiņskis ieņēma Varšavas mēra amatu, pilsētā parādījās Džohara Dudajeva laukums. Viņš bija viens no tiem piecu valstu vadītājiem, kuri 2008.gada augustā pēc piecu dienu kara ieradās Tbilisi, lai solidarizētos ar Gruziju. Tādā pat nolūkā tur nokļuva Latvijas toreizējais premjerministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

Šobrīd Polijas sabiedrību vieno pār valsti nākusī nelaime. Kačiņska sīvākais politiskais sāncensis premjerministrs Donalds Tusks (viņš apmeklēja katastrofas vietu) atzinis, ka šī katastrofa ir traģiskākais notikums pēckara Polijas vēsturē. Bēdas vienota sabiedrība – tas nevar būt uz ilgu laiku.

Prezidenta vēlēšanas bija paredzētas rudenī. Tagad kļuvis skaidrs (to paredz konstitūcija), ka tās notiks jūnijā. Prezidenta pienākumu izpildītājam (Seima priekšsēdētājam) divu nedēļu laikā jānosauc vēlēšanu datums.

Nāvei vienmēr ir blakus sekas. Polijā tās būs palielas. Nāks jauna bruņoto spēku austākā vadība. Seima “Tiesību un taisnīguma” frakcijā parādīsies ap pussmits jaunu seju.

Priekšvēlēšanu kampaņas acīmredzot būs mierīgākas un pieklusinātākas nekā tās izvērstos citos apstākļos. Nopietnā cīņā par prezidenta amatu iesaistīsies abas Polijas ietekmīgākās politiskās partijas: brāļu Kačinsku dibinātā “Tiesības un taisnīgums” un Tuska vadītā “Pilsoniskā platforma”, kuras kandidāts jau zināms. Tas ir Seima apakšpalātas priekšsēdētājs Broņislavs Komorovskis, tagad prezidenta pienākumu izpildītājs.

Lehs Kačiņskis gatavojās atkārtoti balotēties prezidenta amatam. Domājams, to darīs par Lehu 45 minūtes vecākais dvīņubrālis Jaroslavs. Līdzšinējās sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka lielākas izredzes uz prezidenta amatu ir Komorovskim. Sestdien Smoļenskas pievārtē notikusī traģēdija var koriģēt sabiedrisko domu.Turklāt Komorovskis priekšvēlēšanu kampaņā diezin vai izmatos t.s. administratīvo resursu.

Traģiska likteņa spēle

“Es nevaru noticēt notikušajam. Apstākļu sagadīšanās ir vienkārši šausmīga un grūti aptverama,” saka Kšištofs Širšeņs (Krzysztof Szyrszeń), Latvijas Kultūras akadēmijas Poļu valodas un kultūras centra vadītājs. Viņš Latvijā dzīvo kopš 2000.gada.

Piektdienas naktī ilgi aizkavējos pie televizora. Skatījos amerikāņu filmu par notikumiem pēdējā no 11.septembra nolaupītājām lidmašīnām. Tā bija tipiska Holivudas produkcija ar perfekti izplānotu spriedzes gradāciju, kurā parādītas pārspīlēti idealizētas amerikāņu ģimenes, mīlošas sievas, kuras auklē bērnus mājās un drosmīgi vīri, savas zemes patrioti, kuri pirms došanās cīņā ar lidmašīnas nolaupītājiem sievai telefonā pasaka „I love you”. Filmā ir viss, lai skatītājam būtu skaidrs, ko nozīme būt ASV patriotam un par kādām šīs valsts vērtībām viņi atdevuši savas dzīvības.

Sestdien no rīta mani pamodināja telefona zvans. Zvanīja māsa no Polijas un pavēstīja traģiskos jaunumus – Krievijā pie Katiņas avarējusi valdības lidmašīna, kurā atradās  Polijas valsts delegācija aptuveni simts cilvēku sastāvā: valsts prezidents, ministri, deputāti un Otrā pasaules kara laikā Katiņas mežā nogalināto virsnieku tuvinieki, kuri uz turieni bija devušies, lai atzīmētu šīs masu slepkavības septiņdesmito gadadienu. Visi pasažieri gāja bojā. Ir aizgājusi Polijas politiskā elite.

Vajadzēja paiet laikam, lai es ar prātu aptvertu, ka šie notikumi tomēr nav iepriekšējā naktī skatītās filmas turpinājums. Ieslēdzu televizoru. Latvijas kanālos pagaidām ziņu nav, visur valda sestdienas rīta izklaides programmas vieglās noskaņās. Beidzot atradu pirmās, ļoti vispārīgās ziņas amerikāņu CNN kanālā. Poļu un krievu portālos šī bija pirmā ziņa. Ir noticis neiespējamais, es tajā brīdī secināju.

Polijas augstākās amatpersonas pēkšņi vienlaikus ir gājušas bojā. Tas ir noticis miera laikā, Eiropā. Polijas militārie spēki palikuši bez bruņoto spēku vadību – zīmīgi, ka viņi brauca uz Katiņu pieminēt 1940.gadā tur nogalinātos 4410 poļu virsniekus. Polijas centrālā banka ir palikusi bez vadītāja. Nav arī Polijas tiesībsarga, arī viņš bija ceļā uz Katiņu. Bojāgājušo vidū ir daudzi Valsts prezidenta kancelejas augstākie ierēdņi, ministri, valsts sekretāri, 14 parlamenta deputāti, ietekmīgāko sabiedrisko organizāciju līderi, dažādu konfesiju kapelāni, un daudzi citi Polijas elites pārsāvji. Lidmašīnā bija arī pirms 70 gadiem Katiņā nogalināto tuvinieki. Viņi brauca pieminēt savus tuvos cilvēkus, un tur tagad ir izdzisusi arī viņu dzīvība. Tā ir traģiska likteņa spēle.

Medijos ir publicēts lidmašīnas pasažieru saraksts. 96 cilvēki. Bez Polijas prezidenta, viņa kundzes un amatpersonām pasažieru vidū bija arī leģendārā Anna Valentinoviča. Tieši pēc tam, kad viņu 1980.gadā atlaida no darba, protestējot pret to, Gdaņskas kuģu būvētavas strādnieki uzsāka streiku un tika izveidota kustība “Solidaritāte”, kas savukārt bija sākums neatgriezeniskām politiskām pārmaiņām visā Austrumeiropā. Kino gardēži pazīst Annu Valentinoviču no Andžeja Vajdas filmas „Dzelzs cilvēks”, bet 2007. gadā vācu režisors Folkers Šlēndorfs uzņēma filmu „Streiks”, kuras galvenās varones prototips bija tieši šī ārkārtīgi drosmīgā un neatlaidīgā sieviete, pazīstama arī ar to, ka pat pēc sociālistiskās varas sabrukuma Polijā turpināja dzīvot no niecīgās pensijas un publiski uzdot ļoti neērtus jautājumus kādreizējam cīņu biedram, tad jau valsts prezidentam – Leham Valensam.

Bojāgājušo sarakstā atradu cilvēkus, kuriem vienmēr rūpēja Latvija. Tāds bija Macejs Plažiņskis, kurš, būdams biedrības „Wspólnota Polska” priekšsēdētājs, sniedza lielu atbalstu poļu skolām Latvijā. Tāds bija arī Tomašs Merta – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Viņš atbalstīja līdzekļu piešķiršanu Krāslavas baznīcas vēsturiskās, kādreiz Krakovā Jana Mateiko darbnīcā pasūtītās gleznas renovācijas darbiem, kā arī iesaistījās poļu dziedātājas Jadvigas Rapes centienos glābt viņas senču buvēto trīssimt gadus veco Vecpils baznīcu ar vērtīgajiem Latvijas tautiskā baroka kokgriezumiem un skulptūrām.

Atskan telefona zvans. Zvanītājs ir Kultūras akadēmijas prorektors. Vienojamies kā oficiāli izteikt līdzjūtību no augstskolas puses. Tad seko zvani un īsziņas ar līdzjūtībām no latviešu draugiem, darba kolēģiem, paziņām. Tā visu dienu. Cilvēki neslēpj savas jūtas, atzīstas, ka, uzzinot par katastrofu, ir šokā, nevar noticēt notikušajam.

Es arī nevaru noticēt notikušajam. Apstākļu sagadīšanās ir vienkārši šausmīga un grūti aptverama. Pirms septiņdesmit gadiem 1940.gada pavasarī Katiņā un citviet Padomju Savienībā tika mērķtiecīgi noslepkavota Polijas armijas un sabiedrības elite. 1943.gada 13.aprīlī Vācija pasaulei paziņoja, ka ir atklāti masu kapi, apsūdzot NKVD (PSRS Iekšlietu tautas komisariātu), Padomju Savienība savukārt apsūdzēja Vāciju. Toreizējais Polijas premjerministrs ģenerālis Vladislavs Sikorskis atradās trimdā un pieprasīja Starptautiskā Sarkanā Krusta neatkarīgu izmeklēšanu. Maskavas atbildēja, pārtraucot diplomātiskās attiecības ar Polijas valdību un apsūdzot to par sadarbību ar Vāciju. 4.jūlijā ģenerālis Sikorskis bija atpakaļceļā no Tuvajos Austrumos bāzētās Polijas armijas ar starpnosēšanos Gibraltārā. Dažas sekundes pēc pacelšanās lidmašīna iekrita jūrā. Katastrofā izdzīvojā tikai viens čehu tautības pilots.  Šīs miglainās un aizdomīgās aviokatastrofas apstākļi līdz šim tā arī nav līdz galam atklāti.

Prezidents Lehs Kačiņskis bija labi pazīstams ar viņa stingro nostāju attiecībās ar Krieviju. Tiesa, sarežģītas attiecības Kačiņskim bija arī ar citu valstu līderiem. Lai arī šis nav īstais laiks par to runāt, nav noslēpums, ka prezidenta īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku lielākā daļa Polijas inteliģences uzskatīja par pretrunīgu, un arī man kā ārzemēs dzīvojošam polim viņa starptautiskajos medijos izskanējušie apgalvojumi ne reizi vien lika nosarkt.

Līdzās ziņai par traģisko lidmašīnas avāriju Latvijas interneta portālu komentāros valda ļoti dažādas emocijas, un divos galvenajos portālos komentāru iespēja tiek bloķēta. Šeit izrādās mēs – poļi un latvieši – esam tik līdzīgi. Mūs vieno vēsturiski sarežģītās attiecības ar Krieviju un nespēja šīs attiecības uzlabot. Es ļoti gribu ticēt, ka šī neaprakstāmā traģēdija, kas notikusi tik zīmīgā vietā un laikā, būs sākums ilgi gaidīto attiecību uzlabošanai.

Saņemu kārtējo īsziņu. Šoreiz šveiciešu draugs aicina nākt ciemos dzert vīnu, būšot arī mūsu kolēģe no Zviedrijas. Atbildu, ka sakarā ar traģiskajiem notikumiem diemžēl īsti nevarēšu atnākt, bet novēlu viņiem jauko vakaru. Pēc brīža man atzvana. Runā kolēģe zviedriete, jautā kas tad ir noticis, kāpēc neesmu atnācis ciemos. Saku, ka viņa laikam nav skatījusies šodienas ziņas. Tad dzirdu kā šveiciešu kolēģis viņai saka, ka tas laikam par to poļu prezidentu. Zviedriete jautā ar dziļu izbrīnu, vai tad es kādu no šīs lidmašīnas biju pazinis personīgi. Vienkārši man piezvanīja no kāda portāla un palūdza aprakstīt Latvijā dzīvojoša izjūtas, tāpēc šovakar esmu aizņemts, atbildu zviedrietei, neko daudz vairāk nepaskaidrojot. Cik atširīga reakcija salīdzinājumā ar vietējiem Latvijas iedzīvotājiem, nodomāju un nospriežu, ka nav vērts plašāk skaidrot notikušo tiem, kas nāk no tādas valsts,  kas sen jau nezina kas tas tāds karš ir, nemaz nerunājot par deportācijām vai nācijas elites masu slepkavībām.

Pēc mūsu telefonsarunas mani ārzemju draugi, iespējams, pievērsās televīzijas ziņu pārraidēm, un skatījās aktuālos traģiskā notikuma ziņu kadrus ar līdzīgām izjūtām kā es iepriekšējā vakarā, skatoties Holivudas filmu par 11.septembri.

Bet man tagad ir mans, poļu 11.septembris.

Latvijā sēru diena, Kačiņska bēru dienā – klusuma brīdis

Pieminot lidmašīnas avarījā bojāgājušo Polijas prezidentu Lehu Kačiņski un citus traģiskās avārijas upurus, pirmdien Latvijā izsludināta sēru diena.

Sēru diena pirmdien izsludināta visā Eiropas Savienībā. Sēras pirmdien izsludinātas arī Krievijā un Ukrainā.

Pie Polijas vēstniecības Latvijā jau kopš sestdienas tiek nolikti ziedi, bet vēstniecībā izteikt līdzjūtību Polijas tautai paguvuši jau vairāki simti cilvēku, informāciju apkopojusi LETA.

Valdība pirmdien arī nolēma, ka Kačiņska bēru dienā svētdien Latvijā pēc plkst.12 būs triju minūšu klusuma brīdis, kā arī skanēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sirēnas, vēsta BNS.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izteicis visdziļāko līdzjūtību Polijas tautai sakarā ar traģisko lidmašīnas katastrofu.

„Mans Polijas kolēģis Lehs Kačiņksis un viņa dzīvesbiedre Marija bija kļuvuši par patiesiem Latvijas draugiem un šīs draudzības vārdā visa Latvijas tauta ar sērās noliektām galvām stāvam līdzās Polijas iedzīvotājiem tik negaidītās sāpēs un ciešanās, piederīgos un valsts augstākās amatpersonas pēkšņi traģiskā nāvē zaudējot,” Zatlers atzīmē vēstulē.

Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) izteicis visdziļāko līdzjūtību Polijas tautai. Kā „ir.lv” norādīja Riekstiņš, Ārlietu ministrija rūpīgi seko visai jaunākajai informācijai, cerot uz rūpīgu izmeklēšanu Krievijā.

Riekstiņš personiski nebija pazīstams ar Kačinski, lai arī kopā viņi piedalījušies dažādos pasākumos. Polijas prezidents tika viesojies arī Latvijā, piedaloties neatkarības pasludināšanas 90.gadskārtas svinībās Rīgā.

Riekstiņš uzsver, ka notikušais ir liela traģēdija un Latvija ir kopā ar Poliju šajās sērās.

Arī citu Eiropas valstu līderi izteikuši līdzjūtību Polijas tautai. "Es vēlos izteikt mūsu atbalstu Polijas tautai, saskaroties ar šo traģēdiju," pavēstīja Eiropas Savienības prezidējošās valsts Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss, ziņo LETA.

Pirmdien Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā – virs karoga pie kāta piestiprinot melnu lenti vai mastā uzvilkto Latvijas valsts karogu nolaižot pusmastā, atgādina Valsts kanceleja.

 

Ivanovs: Lidmašīnas apkalpe aicināta lidot uz citu lidostu

Sestdien pie Smoļenskas avarējušās Polijas prezidenta lidmašīnas apkalpe ir saņēmusi brīdinājumu par nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, pirmdien apliecinājis Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs.

"Ir apstiprinājies, ka brīdinājums par nelabvēlīgiem laika apstākļiem lidostā "Severnij" un ieteikums lidot uz rezerves lidostu ir ne tik vien pārraidīts, bet apkalpe to arī ir saņēmusi," Ivanova teikto citē LETA/AFP.

Lidmašīnas avārija, kurā gājis bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un daudzas šīs valsts augstākās amatpersonas, nav saistīta ar tehniskiem lidmašīnas bojājumiem, iepriekš uzsvērusi Krievijas Ģenerālprokuratūra.

Jau ziņots, ka nosēšanās laikā pie Krievijas rietumu pilsētas Smoļenskas sestdienas rītā avarējusi lidmašīna ar Polijas prezidentu Lehu Kačiņski un virkni valsts augstāko amatpersonu, visi gāja bojā.

Lidmašīnā atradās Polijas oficiālā delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas.

Krievijas ārkārtas gadījumu ministrija paziņojusi, ka katastrofa notika sestdienas rītā pulksten 10:56 pēc Maskavas laika. Gan Polijas, gan Krievijas amatpersonas apstiprina sākotnējās ziņas, ka Kačiņska lidmašīna nolaižoties biezajā miglā nav sasniegusi Smoļenskas lidlauka skrejceļu. Smoļenskas apgabala gubernators stāsta, ka lidaparāts aizķēries aiz koku galotnēm un krītot sadalījies gabalos. Neviens no lidmašīnas pasažieriem un apkalpes nav izdzīvojis.

Krievijas avoti uzstāj, ka katastrofā vainojama lidmašīnas komanda. "Pilotiem ieteica nosēsties Minskā, taču viņi izlēma par labu Smoļenskai," saka Andrejs Jevsejenkovs, Smoļenskas apgabala valdības runasvīrs.

Polijas prezidents lidoja ar padomju lidmašīnu Tupolev 154, kas bija vairāk nekā 20 gadus veca. BBC atgādina, ka Polijas vadītājiem bija vairākkārt ieteikts atjaunot lidmašīnu parku.

Delegācijā ietilpa arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks, Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks, vairāki deputāti un senatori un vēl virkne augstāko amatpersonu.

Polijas laikraksts Gazeta Wyborcza ir publicējis bojāgājušo sarakstu .
<br /> Saskaņā ar valsts konstitūciju, Polijā tagad būs jārīko ārkārtas prezidenta vēlēšanas, vēsta BBC. Kā savukārt ziņo Gazeta Wyborcza, vēlēšanas jāizsludina divu nedēļu laikā un tām jānotiek 60 dienu laikā pēc izsludināšanas. Līdz tam prezidenta pienākumus pildīs parlamenta apakšpalātas spīkeris Broņislavas Komorovskis.

Lehs Kačiņskis, kuram kā prezidentam valstī bija mazāk pilnvaru nekā premjerministram, toties nozīmīga ietekme ārlietās, Polijas un pasaules politikā bija pretrunīga figūra, atgādina BBC. Viņš aizstāvēja baznīcas pozīcijas, iebilda pret straujām brīvā tirgus reformām un atbalstīja sociālās labklājības programmu saglabāšanu.

Tūlīt pēc 2005.gada vēlēšanām Polijā varas groži nonāca dvīņubrāļu Kačiņsku rokās – Lehs bija prezidents, un Jaroslavs 2006.gadā kļuva par premjerministru. No 2007.gada Kačiņskim bija jāsastrādājas ar premjeru Donaldu Tusku, kuru viņš kā pretinieku pirms diviem gadiem uzveica prezidenta vēlēšanās. Nereti šī sadarbība ritēja grūti. Kačiņskis kritizēja Tuska liberālo ekonomisko politiku un bieži uzlika veto valdības lēmumiem, rezumē BBC.

ES Grieķijai gatava aizdot 30 miljardus eiro

Eirozonas valstis var šogad Grieķijai piešķirt 30 miljardu eiro aizdevumu.

16 Eiropas Savienības valstu finanšu ministri vienojušies par triju gadu finansējuma programmu – kopā gandrīz 21.1 miljards latu, nosakot procentu likmi aptuveni 5% apmērā, citējot Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, ziņo AFP/LETA.

"Palīdzības struktūra būs tāda, lai Grieķija gūtu iespēju atgriezties [aizņēmumu] tirgū ar normāliem noteikumiem," sacījis Junkers.

Grieķija apsveikusi šo lēmumu, bet norādījusi, ka tā vēl nav izteikusi oficiālu lūgumu pēc šādas palīdzības.