Svinīgi atklāj Nord Stream būvniecību 5

AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs piektdien Ļeņingradas apgabala pilsētā Viborgā atklājis Nord Stream būvniecību.

“Nord Stream” cauruļvads būs 1200 kilometrus garš, tas savienos Viborgu un Vācijas pilsētu Greisfaldi, apejot Baltijas valstis un Poliju. Gāzes vada pirmo posmu iecerēts pabeigt 2011.gadā, bet otro – gadu vēlāk.
Lai arī Baltijas valstīm bija iebildumi pret gāzesvada būvniecību, projekts īstenots, to atbalstījusi arī Zviedrija, Dānija, Somija.

Projektu īsteno“Gazprom”, Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas "GDF-Suez".

Lai arī piektdien notika oficiālā gāzesvada būvniecības atklāšanas ceremonija, pirmie gāzesvada posmi Baltijas jūrā iegūluši jau otrdien, 6.aprīlī.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende, Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers, bijušais Vācijas kanclers, Nord Stream AG akcionāru komitejas priekšsēdētājs Gerhards Šrēders,  kā arī Gazprom vadītājs Aleksejs Millers, bet Vācijas kanclere Angela Merkele gāzesvada būvniecības oficiālo atklāšanu apsveica videosveicienā, vēsta ārvalstu mediji.

 

Komentāri (5)

Anita Brauna 09.04.2010. 19.11

Kā solīts,piektdien Pēterburgā ieradās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Lai tuvīnajā Viborgā oficiāli atklātu gāzes vada “Nord Stream” izbūves uzsākšanu.Pirms stāšanās tagadējā amatā Medevedevs pabija arī “Gazprom” valdes priekšsēdētāja krēslā.
Gāzes vads, kas “pa tiešo” savieno Krievijas atradnesar patērētājiem Vakareiropā jau kopš ieceres publiskošanas raisīja diskusijas par tā lietderību. Taču divi Ukrainas un Krievijas “gāzes kari” darīja savu. It sevišķi pagājušajā gadā notikušais, kad patērētāji palika bez gāzes divas nedēļas.
Bija pamats apšaubīt, vai tik liela apjoma izbūve nenodarīs nopietnu ekoloģisku kaitējumu šajā jomā jau tāpat trauslajai Baltijas jūrai. Bija pamats bažām, ka gāzes vada izbūves darbi varētu “iekustināt” pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdētos ķīmiskos ieročus.
Gāzes vada izbūvei bija vajadzīga vairāku Baltijas jūras reģiona valstu piekrišana. Tas, cik tomēr vienkārši nāca ekologu pozitīvās atziņas, vedina domāt, ka Krievijas tradicionālajām eksporta vērtībām piebiedrojusies korupcija. Te der atsaukt atmiņā bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera pamatīgo atbalstu gāzes vada izbūves projektam. Tagad viņš laikam gan ir visaugstāk apmaksātais Krievijas viesstrādnieks.
Ekonomiskā krīze pieplacinājusi Krievijas kareivīgo retoriku, par enerģētikas lielvasti un energoresursiem kā politiskās ietekmes avotu. Taču diezin vai tas aizmirsts.
Tas nav aizmirsts arī Eiropā. Pieaugoša atkarība no Krievijas dabasgāzes piegādēm rada potenciālus draudus. Tāpēc, domājams, netiks pamests novārtā projekts “Nabucco”, kas paredz dabasgāzes piegādes Eiropai no Kaspijas jūras baseina, apejot Krieviju.
Pamazām briest doma, ka būtu nepiciešams īpašs centrs, kas koordnētu gāzes iepirkšanu, taču šādas radīšanai nepieciešams stāvokļa pamatīgs izvērtējums un politiskā griba.

+5
0
Atbildēt

3

    peteris > Anita Brauna 09.04.2010. 20.42

    Bet vai tad Eiropai tagad nevajadzētu vairāk domāt par slānekļa gāzes ieguvi Polijas teritojā, izmantojot ASV piegādes tehnoloģijas?
    Tas pat arī ar Dobeles gāzes krātuvi, kapēc gan lai mēs tagad šo ideju nelobētu kā nodrošinājumu tam, ja Krievija sāks “gāzes karu” jau ar Vāciju?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anita Brauna > Anita Brauna 14.04.2010. 16.38

    Dobeles resurss – dārgs

    0
    0
    Atbildēt

    0

    oktaavs > Anita Brauna 10.04.2010. 07.24

    Eiropa tieši to arī gatavojas darīt.Ne tikai Polijā, bet arī Vācijā, Francijā, un Ungārijā.
    “Gāzes kara” ar Vāciju nebūs.Gluži otrādi – Krievijai jābūt laimīgai, ka pēc viņu gāzes vēl ir pieprasījums, augstāk minēto iemeslu dēļ.
    Neaizmirsīsim, ka ne tikai Eiropa ir atkarīga no kievu gāzes(daļēji), bet arī Krievija no Eiropas naudas. Nepumpēs gāzi – nebūs naudas. Nebūs naudas – iestāsies valsts sabrukums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

raimonds_bossltd 10.04.2010. 20.51

Lieli slānekļa krājumi ir Igaunijā, kur agrāk to ekspluatācija bija saistīta ar ekoloģisku kaitējumu. Tagad izmantojot jaunākās tehnoloģijas gāzes ieguve ir videi draudzīga. Latvija, saprātīgi izmantojot biomasu, var sevi pilnībā nodrošināt ar elektrību, siltumu, transporta degvielu un daļu, bioetanola un metanola veidā par eksportēt.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu