Situācija Kirgizstānas galvaspilsētā stabilizējusies 9

AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Situācija Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā naktī uz piektdienu stabilizējusies, informē Kirgizstānas Iekšlietu ministrija.

Kā ziņo ministrija, naktī uz piektdienu situācija Biškekā ir stabilizējusies. Beidzot izklīdināti jauniešu pūļi, kas pilsētas ielās radīja nekārtības, ziņo LETA/NEWSRU.

Viens no Kirgizstānas opozīcijas līderiem Temirs Sarijevs paziņojis, ka premjerministrs Danijars Usenovs parakstījis demisijas vēstuli un izveidota pagaidu valdība bijušās ārlietu ministres Rozas Otunbajevas vadībā.

Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs, kurš pēc asiņainajiem nemieriem Biškekā galvaspilsētu pametis, atsakās atkāpties no amata.

"Es paziņoju, ka es kā prezidents savas pilnvaras neesmu nolicis un nenolieku," teikts Bakijeva paziņojumā, vēsta LETA/AFP. Runājot raidstacijas "Eho Moskvi" ēterā, Bakijevs atteicās atzīt savu sakāvi.

Kā vēsta vietējie mediji, policija jau pārgājusi opozīcijas pusē, savukārt armija pagaidām ievēro neitralitāti. Vardarbīgajos nemieros Kirgizstānā pavisam dzīvības zaudējuši 65 cilvēki, atsaucoties uz Kirgizstānas Veselības ministriju.

Latvijas Ārlietu ministrija informē, ka ir apzinājusi 13 Latvijas valstspiederīgos, kas atrodas nemieru pārņemtajā Kirgizstānā, briesmas viņiem nedraudot, un nemieros viņi nav cietuši.

Kirgizstānā izcēlušies plaši nemieri, marodierisms. Opozīcija apsūdz valdību cilvēktiesību pārkāpumos, autoritārismā un saimnieciskās politikas kļūdās.

Kirgizstāna atrodas stratēģiskā vietā starp Ķīnu, Krieviju un Dienvidrietumāziju. Tā ir viena no nabadzīgākajām bijušās Padomju Savienības republikām, turklāt tā cieš no korupcijas un hroniskas nestabilitātes. 2005.gada martā izcēlās plaši nemieri un no varas tika gāzts toreizējais prezidents Askars Akajevs.

Nemieru laikā galvaspilsētā Biškekā opozīcijas nemiernieki pārņēmuši kontroli Latvijas baņķierim Valērijam Belokoņam piederošajā "Manas banka", atsaucoties uz "Biznes&Baltija", vēsta LETA.

"Tā ir dīvaina situācija, jo mūsu bankā ir 100% Eiropas kapitāls. Turklāt starp Latviju un Kirgizstānu noslēgta vienošanās par investīciju aizsardzību," laikrakstam sacīja "Manas banka" valdes pārstāvis Jevgēņijs Verbickis.

Kirgizstānas pagaidu valdība pieļāvusi iespēju, ka no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam pietuvināto personu finanšu līdzekļi.

Komentāri (9)

Anita Brauna 08.04.2010. 19.23

Tulpju revolūcijas otrais izdevums

Diezgan asiņainie nemieri Kirgīzijā beigušies ar pagaidu valdības izveidošanu, parlamenta atlaišanu un solījumu pēc pusgada sarīkot brīvas vēlēšanas. Prezidents Kurmanbeks Bakijevs, kura patiesā atrašanās vieta nav zināma, pasludināts par gāztu. Iedzīvotāji aicināti aizturēt Bakijevu un viņa ministrus. Sadursmēs bojā gājuši turpat 70 cilvēki, saivainoti gandrīz 500.

Ieprieksējā vardarbīgā valss vadības nomaiņa notika pirms pieciem gadiem, un iegāja vēsturē kā “tulpju revolūcija”. Tagad nemieriem patiesībā ir lielāks pamats nekā pirms pieciem gadiem. Toreiz daudz tika solīts, taču solītais makā nekrita. Tikai Askara Akajeva valdīšanas laikā valstī bija vērojamas demokrātijas iezīmes, piemēram, salīdzinoši brīva prese. Bakijeva Kirgīzija – tas bija izteikti autoritārs režīms ar virzību uz diktatūru. Stipri trūcīgu cilvēku apdzīvotā zemē pārpārēm bija tikai prezidenta portretu. Bakijevam pieder iecere atteikties no parlamenta, tā vietā liekot vecajo saietu jeb kurultaju, kuram būtu padomdevēja tiesības.

Pirms pieciem gadiem Akajevu gāza viņa kādreizējie līdzgaitnieki. Tagadējie opozīcijas līderi pirms pieciem gadiem stāvēja vienā barikāžu pusē ar Bakijevu.Vēsture atkārtojas.

Neapmierinātība krājās gadiem ilgi. Nemieru iemesls bija visai ordinārs: otrdien tika apcietināta opozīcijas līderu lielākā daļa, trešdien sākās protesta akcijas, kas izvērtās nemieros.

Austrumu zeme bez naftas vai gāzes, tā robežojas ar Ķīnu un Krieviju, caur Kirgīziju Afaganistānā nonāk ASV piegādes, bez kurām militārajam kontingentam neiztikt. Tomēr nav nekāda pamata domāt, ka Bakijeva gāšana kaut kādā veidā būtu saistīta ar šīm valstīm.

Kirgīzijā tradicionāli ziemeļu un dienvidu provinces ir mazliet “uz nažiem”. Runas par valsts sašķelšānos divās patstāvīgās daļās un divu valstu izveidošanu palaikam uzvirmo, tad pierimst, tomēr ļoti mazticams, ka tā varētu notikt. Vēl eksotiskāka ir versija par Kirgīzijas iespējamo pievienošanos Krievijai, taču arī tai ir tiesības uz pastāvēšanu.
Droši vien, ka vakardienas opozīcija cels priekšā jaunu konstitūciju, bet pēc pusgada patiešām sarīkos parlamenta vēlēšanas. Kā veiksies ar korupcijas apkarošanu un citu solījumu izpildīšanu, spriest vēl pāragri. Taču skaidrs ir viens : pirmās “krāsainās”revolūcijas galvenos uzvarētājus aizslaucījusi nākamā “krāsainā” revolūcija.

+4
0
Atbildēt

0

MartinsOzers 08.04.2010. 19.06

Apvērsuma iemeslu vidū ir arī Bakijeva lēmums turpināt iznomāt teritoriju ASV militārai bāzei Biškekas lidostas tuvumā. Maskava bija panākusi, ka šis līgums tiek pārtraukts. Bakijevs tomēr pārdomāja un par nemazu, bet taisnīgu samaksu turpināja sadarbību. Tad nu, acīmredzot, nācās viņu “atbrīvot”..

+3
0
Atbildēt

2

Ilgvar's 09.04.2010. 07.26

Šorīt izlasīju ziņu lentē: Kirgizstānas pagaidu valdība, kas šonedēļ nāca pie varas pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas, ir atzinusi Krievijas palīdzību Bakijeva gāšanā un paziņojusi, ka plāno slēgt ASV karabāzi Biškekas Manasa lidostā, ar kuru ir neapmierināta Maskava.

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu