Diena: 9. aprīlis, 2010

Kristovskis: valdība tuvu vairākumam arī bez LPP/LC

“Dombrovska valdība ir tuvu tam, lai arī bez LPP/LC strādātu ar nelielu vairākuma atbalstu Saeimā,” pārliecināts Ģirts Valdis Kristovskis.

Apvienības “Vienotība” un partijas “Pilsoniskā savienība” (PS)līderis Ģirts Valdis Kristovskis piektdien vakarā pēc PS valdes sēdes “ir.lv” atzina, ka nav noslēpums par sarunām ar opozīcijas deputātiem un valdība esot tuvu tam, lai vairākums parlamentā būtu arī bez LPP/LC.

Kristovskis uzskata, ka LPP/LC nevajadzētu uzņemt valdībā, taču tā kā premjers izšķīries par LPP/LC aicināšanu koalīcijā Kristovskis šo lēmumu respektēs. “Mūsu kopējais valdes viedoklis bija, ka [premjers Valdis] Dombrovskis ir tā persona, kuram ir tiesības izvēlēties savas valdības atbalstam vienu vai otru partneri. Mēs to respektēsim,” sacīja Kristovskis.

Pēc Kristovska domām, stabils vairākuma atbalsts parlamentā, ko varētu iegūt līdz ar LPP/LC iekļaušanos valdībā, nenozīmētu valdības lielāku rīcībspēju. “Ja valdību veido partneri ar diametrāli pretējiem priekšstatiem kaut vai jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad ir grūti cerēt, ka šīs valdības darbs būs efektīvs,” pauda Kristovskis.

“ir.lv” jau vēstīja, ka vairāki “Vienotības” politiķi atklājuši, ka varētu notikt sarunas vēl ar vairākiem Tautas partijas (TP) deputātiem par viņu aiziešanu no TP un atbalstu valdībai. Šo deputātu vidū ir Jānis Eglītis, kurš atturējās balsojumā par TP aiziešanu no valdības, Jānis Klaužs, kurš nāk no Līvānu nodaļas, kas visa ir pametusi TP, kā arī deputāts Uldis Briedis.

LPP/LC lēmumu, vai pievienoties Dombrovska valdībai, plāno paziņot nākamnedēļ, pirmdien.

Koķe pieļauj augstāko izglītību tikai par maksu

Augstskolās varētu pamazām pāriet uz augstāko izglītību tikai par maksu, uzskata izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Tiekoties ar izglītības nozares vadību, Pasaules Bankas (PB) eksperti norādījuši, ka Latvijā jānotiek pārejai uz augstāko izglītību tikai par maksu, raksta Diena. PB aicina uz pusi samazināt valsts budžeta finansētās vietas augstskolās vai arī ieviest līdzmaksājumu par studijām arī budžeta studentiem.

Koķe laikrakstam norāda, ka ar PB apspriesti vairāki scenāriji. Tomēr radikāli budžeta vietas netiks samazinātas, kā to rosina darīt PB, drīzāk varot runāt par kādu pārejas periodu.

Pret jebkādu budžeta vietu skaita samazinājumu iestājas augstskolu rektori un studenti, brīdinot, ka tas atstās graujošas sekas.

Uz tiem, kuri studēt sāks šoruden, izmaiņas neattiekšoties – budžeta vietu skaits ir apstiprināts, un bakalaura programmās tas būs par 3% mazāks nekā šogad, norāda Diena.

Piektdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijai Koķe norādīja, ka paši studenti un augstskolu vadītāji un pasniedzēji ir vainojami pie tā, ka PB rosina samazināt līdzekļus augstākajai izglītībai. Tā vietā, lai risinātu problēmas augstskolu iekšienē, diskusija par studiju kvalitāti uzsākta publiskajā telpā, norādot arī uz kļūdām un nepilnībām, un šos paziņojumus dzirdējuši arī PB eksperti un secinājuši, ka līdzekļu izlietojums jāpārskata, Koķes teikto atreferē BNS.

 

Kampara kritizētais Sarma nokļuvis SPRK

Ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) kritizētais ministrijas ierēdnis Uģis Sarma atgriezies ministra pārraudzībā esošā iestādē – SPRK.

Bijušā Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītāja Uģa Sarmas vārds visplašāko skanējumu ieguva pēc skandāla ar biogāzes kvotu sadali ar TP saistītiem uzņēmējiem.

Sarma tagad uzvarējis ekonomikas ministra pārraudzībā esošās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsludinātajā konkursā par Enerģētikas departamenta direktora vietnieka amatu, “ir.lv” apstiprināja SPRK.

SPRK informēja, ka Enerģētikas departamenta direktora vietnieka amats ir jaunizveidots amats, jo SPRK no 1.novembra regulē sabiedriskos pakalpojumus visā valsts terirorijā, tostarp pašvaldībās.

Konkurss uz šo amatu tika izsludināts pērn novembrī, tam pieteicās 10 pretendenti, bet Sarma tika atzīts par viskompetentāko. Sarmas pienākumos, galvenokārt, būs siltumenerģijas un koģenerācijas jautājumi. Alga – 1347 lati pirms nodokļu nomaksas, kas atbilstot viņa amatpersonas pakāpei vienotajā atalgojuma sistēmā.

Sarma Ekonomikas ministriju pameta pagājušā gada augustā, kad ministrija nolēma likvidēt Enerģētikas  departamenta direktora vietnieka amata vietu. Dažus mēnešus vēlāk, oktobrī viņš kļuva par Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru, savukārt decembrī viņš pēc paša vēlēšanās pārtrauca šīs darba attiecības.

Darbu jaunajā amatā SPRK Sarma sācis janvārī, informēja komisijā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pērn intervijā “Dienas Biznesam” par Sarmu sacīja: “..skaidrs, ka visi noteikumi, ko viņš gatavojis saistībā ar enerģētikas lietām, kur obligātā iepirkuma cena elektroenerģijai ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropā, man liek teikt, ka ar Sarmas kunga darbu daudz kas nav kārtībā. Ir ļoti populāri pievilkt klāt konkrētus ierēdņus atsevišķiem oligarhiem, ietekmīgiem ekonomiskiem vai politiskiem spēkiem. Taču es negribu par to runāt, jo man nav tiešu, konkrētu faktu.”

Sarmas pieņemšana darbā ir paša SPRK kompetences jautājums un Kampars neplāno iejaukties SPRK iekšējās lietās, “ir.lv” sacīja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

“Šajā gadījumā atšķiras ministra un SPRK viedokļi par Sarmas kunga reputāciju un darba metodēm. Kampars cer, ka SPRK konkursā rūpīgi un atbildīgi izvērtējusi visus apstākļus, tostarp viņa reputāciju,” pauda Sabajevs.

Policija: nav pierādījumu par vardarbīgu nāvi

Pārbaudot Skrundas novada Rudbāržu pagastā mirušās trīsgadīgās meietenītes nāves apstākļos, policija nav konstatējusi faktus, kas liecinātu par vardarbīgu nāvi.

Mirušās meitenes aizbildne liecinājusi, ka meitenīte bijusi ļoti kustīga, daudz kritusi, pie tam meitenītei bijušas veselības problēmas, tai skaitā lēkmes, kuru laikā pastāv iespēja savainot sevi un kas var izskaidrot konstatētos sasitumus, “ir.lv” informēja policijā.

Arī liktenīgajā dienā meitenītei sākusies šāda lēkme, kura ilgi nav pārgājusi, izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Diemžēl, mediķi ieradušies par vēlu un konstatējuši, ka meitene jau ir mirusi.

Ģimenē aug vēl divi bērni, kuri atzinuši, ka ģimenē visi izturas ar mīlestību, arī no pārējiem aptaujātajiem saņemtas pozitīvas atsauksmes par ģimeni.

Jau vēstīts, ka trešdien Rudbāržu pagastā mirusi 2007.gadā dzimusi meitenīte.

 

Ārlietu ministrija Kirgizstānai iesniegs notu

Ministrija gatavo notu Kirgizstānai, kurā atgādinās par vienošanos, kas aizsargā ārvalstu investīcijas šajā valstī.

Ārlietu ministrija (ĀM) šādi rīkojas, reģējot uz Kirgizstānas pagaidu valdības lēmumu pārņemt kontroli Latvijas baņķierim Valērijam Belokoņam piederošajā Kirgizstānas bankā “Manas bank”.

ĀM “ir.lv” noskaidroja, ka notu Kirgizstānai plānots nosūtīt jau piektdien. Tajā būs atgādinājums par Latvijas un Kirgizstānas noslēgto vienošanos par ārvalstu investīciju aizsardzību un pausta cerība, ka neatkarīgi no tā, kas ir pie varas šajā valstī, Kirgistāna turpinās pildīt savas saistības.

Saistību izpilde jo īpaši būtu svarīga, ja Kirgizstāna arī nākotnē vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, “ir.lv” sacīja ĀM preses sekretārs Rets Plēsums.

Jau vēstīts, ka Kirgizstānā izcēlušies plaši nemieri, pie varas nonākusi pagaidu valdība, bet Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs atsakās atkāpties no amata.

Nemieru laikā galvaspilsētā Biškekā opozīcijas nemiernieki pārņēmuši kontroli Latvijas baņķierim Valērijam Belokoņam piederošajā "Manas banka", atsaucoties uz "Biznes&Baltija", vēsta LETA.

"Tā ir dīvaina situācija, jo mūsu bankā ir 100% Eiropas kapitāls. Turklāt starp Latviju un Kirgizstānu noslēgta vienošanās par investīciju aizsardzību," laikrakstam sacīja "Manas banka" valdes pārstāvis Jevgēņijs Verbickis.

 

Kirgizstānas pagaidu valdība pieļāvusi iespēju, ka no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam pietuvināto personu finanšu līdzekļi.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis “ir.lv” pauda viedokli, ka “jebkuram cilvēkam, uzsākot biznesu šādā valstī, jārēķinās ar iespējamajiem riskiem”. Pēc Rungaiņa teiktā, nemieri Kirgistānā nav nekāds liels pārsteigums, arī bankas nonākšana opozīcijas rokās nav nekas pārsetidzošs, ņemot vērā iepriekšējos nemierus un savstarpējās cīņas. “Ja cilvēks redz labāku vietu biznesam nekā Latvija vai Eiropas Savienība, tad viņam jārēķinās ar visiem iespējamajiem riskiem,” sacīja Rungainis.

 

Svinīgi atklāj Nord Stream būvniecību

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs piektdien Ļeņingradas apgabala pilsētā Viborgā atklājis Nord Stream būvniecību.

“Nord Stream” cauruļvads būs 1200 kilometrus garš, tas savienos Viborgu un Vācijas pilsētu Greisfaldi, apejot Baltijas valstis un Poliju. Gāzes vada pirmo posmu iecerēts pabeigt 2011.gadā, bet otro – gadu vēlāk.
Lai arī Baltijas valstīm bija iebildumi pret gāzesvada būvniecību, projekts īstenots, to atbalstījusi arī Zviedrija, Dānija, Somija.

Projektu īsteno“Gazprom”, Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas "GDF-Suez".

Lai arī piektdien notika oficiālā gāzesvada būvniecības atklāšanas ceremonija, pirmie gāzesvada posmi Baltijas jūrā iegūluši jau otrdien, 6.aprīlī.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende, Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers, bijušais Vācijas kanclers, Nord Stream AG akcionāru komitejas priekšsēdētājs Gerhards Šrēders,  kā arī Gazprom vadītājs Aleksejs Millers, bet Vācijas kanclere Angela Merkele gāzesvada būvniecības oficiālo atklāšanu apsveica videosveicienā, vēsta ārvalstu mediji.

 

Liepājā atrasts jaundzimušas meitenītes līķis

Ceturtdien Liepājā meža masīvā aptuveni 700 metrus no 14.novembra bulvāra atrasts jaundzimušas meitenītes līķis.

Baiso atradumu uzgājusi kāda garāmgājēja, kura par to informējusi policiju, “ir. lv” sacīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.

Pirmatnējā apskate liecina, ka zīdainītis varētu būt miris aptuveni nedēļu, bet to noskaidros ekspertīzēs.

Uzsākts kriminālprocess, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

 

 

Ne jau tu citiem

Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš galvenajā lomā Alvja Hermaņa iestudējumā “ Ziedonis” un “Visums” . Pirmizrāde 14.aprīlī

Ideja iestudēt izrādi par Imantu Ziedoni un latviešiem režisoram Alvim Hermanim radās, pirms kāda laika ieraugot aktieri Kasparu Znotiņu staigājam ar “Kurzemīti” rokā. Znotiņš bija aizrāvies ar Ziedoņa grāmatām. Izlasījis vienu, ķēries klāt nākamajai. Domas par izrādi sākumā nebija. Lasījis vien sava prieka pēc. Pagājušajā pavasarī Hermanis teicis: izrādei jābūt. Ķērušies klāt etīdēm. “Kas no tā beigās iznāks, vēl nevar zināt,” aktieris saka. Sarunas laikā viņš tik ļoti atgādina Ziedoni – tāpat sēž, tāpat liek uzsvarus zilbēm. Interesanti jābūt.

Jaunā Rīgas teātra mājaslapa vēsta, ka izrāde būs ne gluži par Imantu Ziedoni, bet Ziedoni kā vidējo latvieti – “inteliģento”, “galveno”, “naivo”, “latvieti – filozofu”, “gudro” un “muļķo” latvieti vienlaikus. Vai vari pateikt, ko tu saproti ar “vidējo latvieti”?
Tur tā rakstīts, ja?

Jā. Un man liekas, ka, sakot “vidējais latvietis”, mēs parasti domājam visus citus, tikai ne sevi.
Kas ir “vidējais latvietis”? Tas noteikti nav cilvēks, kurš spējīgs uzņemties atbildību un būt līderis.

Imants Ziedonis to ir spējis. Devis impulsu masām. Un masas turpina, ko viņš iesācis. Mums tas Ziedonis [ izrādē ] ir sanācis kā vērotājs, domu krājējs un paudējs. Mēs izrādē nezīmējam Ziedoņa portretu. Mēs paņemam viņa rakstura iezīmes un rīcības modeļus, lai runātu par latviešiem.

Ko Ziedoņa iezīmes, rīcība pauž par latviešiem?
Raksturojoša epizode: cilvēki savā laikā bija ļoti sašutuši, jo Ziedonis nebija gatavs kļūt par labo pakalpojumu biroju. Sevišķi pēc “ Kurzemītes” iznākšanas tas cilvēkus pārsteidza. Bija sajūta, ka Ziedonis nāks kā glābējs, kā Mesija.

Tas, ko viņš visu laiku pauž, bet ko nav saskatījuši – ejiet, dariet! Jūs ejiet! Jūs dariet! Ar savām domām, rīcību viņš rādīja tikai piemēru. Rosināja kopt katram savus ideālus, strādāt pašam ar sevi.

Tā ir viņa vēsts. Viņš nav viennozīmīgs, izteikts līdera tips.

Daudzi radošie cilvēki šajā laikā iesaistās sabiedriskās iniciatīvās, grib iedvesmot citus. Kas, tavuprāt, ir tie, kam jārāda piemērs, jāiedvesmo – cilvēki no jūsu “Latviešu stāstiem”?
Sēž večuks, redz – Ziedonis ar savu Koku grupu dižkokus atbrīvo. Cērt krūmus divas dienas, lej sviedrus, lai ozolu atbrīvotu. Večuks saka: aizaugs. Aizaugs taču! Ziedonis saprot, ka tiešām aizaugs. Bet tad uzreiz viņam nāk tas “tik un tā!”. Kopt kopšanas ideju sevī. Tu kop ne jau to ozolu. Ne jau tos krūmus tu cērt. Ne jau tu rādi piemēru citiem. Vissvarīgākais tajā brīdī, ka tu kop pats sevi. Ja kāds pavilksies līdzi – ļoti labi! Ja nepavilksies, tā nav vairs tava darīšana.

Es neticu, ka Ziedonis gāja ar ideju – mācīt. [Viņam bija] drusku budistiska pieeja – kā mandalu liekot. To kaut kad izjauks, iemetīs upē, bet radīšanas brīdis ir tas svarīgais.

Sanāk, ka labie darbi vispirmām kārtām ir sevis dēļ. Nevis Latvijas vai citu dēļ.
Jā. Es tā uztveru.

Vai, kopjot kopšanas ideju sevī, tur nav daļiņa godkāres, egoisma? Kāres būt labam cilvēkam?
Pieņemsim, ka man pie mājām ir tiltiņš, kuram katru dienu eju pāri. Upītē visu laiku tiek mesti konfekšu papīri – miskaste tur ir, bet ik pa laikam es sakopju to drazu. Pēc tam vairākas dienas eju garām, un nav tur miskastes! Ir tīrs.

Viss. Ļoti vienkārši. Pāris dienu nav miskastes, tā nekrājas lielāka. Tas ir vienīgais, par ko tev jādomā, kaut ko darot.

Viss atgriežas pie sevis paša. Ja tu nekaitināsi kaimiņa suni, viņš neries. Bet var jau arī kaitināt, un viņš ries. Manuprāt, visu laiku, lai ko runātu, mēs nonāksim pie tā, ka būt labam cilvēkam ir pašam labāk.

Reiz intervijā Undīnei Adamaitei teici: ja maizīte nokrīt zemē, to pacelt un nobučot tev ir svarīgi. Jo tāda ir lietu kārtība. Kas ir tās vērtības, uz kurām balsties dzīvojot?
Es vēl gribēju atbildēt uz jautājumu par kāri būt labam cilvēkam – jā, tādas domas pastāv, bet nevajag uz tām ieciklēties. Tās ir kā melni kraukļi, kas lido. Lai viņi lido! Tu vienkārši ej tālāk. Nestāvi, neguli, lai [šīs domas] tevi neapēd.

To tu esi kaut kur lasījis vai pats izdomājis?
Esmu sagramstījies pa malu malām. Ir domas, idejas, kas ceļo apkārt un kurām es pieķeros, jo tās man patīk. Tās atbilst manam redzējumam. Diemžēl man tāda lieta, ka nespēju ieiet dziļumā. Mana domāšana ir fragmentāra. Es nespēju izdomāt garo domu līdz galam, pabeigt to. Esmu kā tāds Čebotikins no Čehova “ Trīs māsām” , kurš ir salasījies avīzēs visu ko, nezin ko. Viņš zina, ka ir tāds Beļinskis, bet, ko viņš sarakstījis, kad sarakstījis, viņš nezina.

Būt izlasījušam daudz ir svarīgi, lai labi nodzīvotu dzīvi?
Tas ir svarīgi patiesības priekšā. Nezinot var sarunāt daudz maldu, daudz lieka. Tas ir ļoti iespējams manā gadījumā.

Cik daudz tev pielipis no Ziedoņa, kopš tu strādā pie izrādes?
Kolēģi drusku smīn par mani. Klausos Ziedoņa balsi ierakstos daudz. Mēģinu ieiet viņa tēlā. Šitā poza ir manējā. (A psēžas, ar elkoņiem atbalstījies uz ceļgaliem, plaukstas kopā) . Tā Ziedonis arī sēž. Mans vecaistēvs tā sēdēja, viņš arī bija kalsns.

Tādā ziņā man ir grūtāk: ja esi pilnīgi ārpus viņa (Ziedoņa), tu dabū ieiet. Bet es brīžiem nesaprotu, vai tas, ko [mēģinājumā daru] ir mans, vai jau viņa.

Vai tu staigā ar “ Kurzemīti” padusē?
Jā, jo ir cilvēks, kuru es pētu. Tautas dzejnieks.

Parasto cilvēku, ikdienišķo, arī Ziedonī redzi? To, kuram tāpat kādreiz kaut kas nav izdevies, ir sāpējis, kritis uz nerviem, licis justies laimīgam.
Daudz no Hamsuna varoņiem. Viņš pats to arī atzīst. Liela patiesības deva tur ir, maz laipošanas. Maz pieklājības, takta. Mani tas uzrunā, jo man pašam ir otrādi. Man patīk pieklājīgam būt. Nē, nevis patīk, pat nepatīk, bet netieku no tās pieklājības vaļā. Pašsaglabāšanās instinkts. Gribu visu laiku labais būt. Pasarg' Dievs, būt sliktajam! Tas galīgi nav raksturīgi Hamsuna varoņiem un arī Ziedonim.

Kam bija svarīgi tieši tagad taisīt izrādi par Ziedoni – tev vai Alvim Hermanim?
Alvim. Tāpēc, ka tā ir izrāde, kurā mēs atkal gribam kaut ko vēstīt par latviešiem. Ne tik daudz par Ziedoni. Mēģinājums formulēt jēdzienu – latvieši – no kaut kāda viedokļa varbūt ir stipri apšaubāms. Taču mēs mēģinām.

Ir tā, ka Ziedonis ir ikona. Ko tas īsti nozīmē? Kāpēc tieši Ziedonis? To mēs mēģināsim minēt.

Kāpēc Ziedonis latviešiem ir ikona?
Varu nosaukt dažas pazīmes. Atskabargainums – viņa gadījumā tas bijis ļoti pievilcīgs. Cilvēkus pievilka, ka viņš neglauda pa spalvai, faktiski ir pat kareivīgs, izaicinošs. Es tagad runāju par viņa Dzejas vakariem, viņa jautājumu un atbilžu vakariem. Viņš nekad nav runājis frāzēs. Turklāt viņa tēls radies laikā, kad bija daudz aizliegtā, daudz nepateiktā. Bija jādzimst varonim, kurš nerunā frāzēs, pamet visus Rakstnieku savienības papīrus un atbildību, un aiziet vienkārši ar kedām staigāt pa Kurzemi. Ideālists. Un meklēja citus tādus varoņus. Pats sevi viņš rāva ārā [no pilsētas] caur kaut kādu nevarēšanu, negribēšanu, pat inertumu. Jo pilsēta tevi iesūc, iesūc, iesūc. Viņa nīstā pilsēta cilvēku iesūc ar saviem pienākumiem, atbildību.

Un tad šī izraušanās.

Ģeniāla sava laika, konjunktūras izjūta.
Jā. Strādāt dotajos apstākļos, dotajos noteikumos, visu laiku uz robežas, tomēr nepārkāpjot to.

Ziedoņa fenomens bija tajā, ka viņš reāli darīja. Reāli staigāja pa Kurzemi. Vistaustāmākais viņa darbs bija Dižkoku atbrīvošanas grupa. Tā bija reāla darīšana ar cirvjiem un zāģiem. Viņš nenāca ar noliegumu. Ir kaut kādi noteikumi – labi, bet darām to un to! Viņš izmantoja sistēmas noteikumus, lai darītu savu. Tas ir katrā sistēmā iekšā, ka to var uzveikt ar sistēmas pašas noteikumiem.

Kas sistēmā būtu jāuzveic mūsdienu Latvijā?
Mūsdienās viss ir izplūdis. Toreiz ienaidnieks bija ļoti konkrēti apzināts, sajūtams. Tagad tas ir izplūdis, tāpēc sabiedrībai grūti mobilizēties. Tāpēc mūsdienu varonis ir neredzams. Mūsdienu varonis ir cilvēks, kurš pieņem savus mazos lēmumiņus, kā rezultātā notiek kaut kas labs.

Ziedonis teica, dzīvojiet ar sevis pašu dzeju! Nelasiet citu dzeju! Rakstiet un lasiet savu!

Ziedonis kā ikona Latvijā radās no garīgām slāpēm, brīvības slāpēm. No bada. Tagad nav vairs bada, drīzāk ir pārsātinājums. Tāpēc ir pilnīgi cita iespējamo varoņu struktūra. Mūsdienu varoņi ir maziņi, ikdienišķi, parasto latviešu vidū meklējami. Reizēm pat neatrodami, nenosakāmi. Tādi, kā “ Latvijas lepnumā” redzam.

Vai pats arī jūties kā viens no cilvēkiem, ko tikko aprakstīji – tāds, kurš savā individuālajā mērogā var daudz laba izdarīt? Un ne vienmēr citi par to uzzina.
Es esmu slinks, inerts. Un arī strādīgs, gatavs uzņemties atbildību. Visāds. Kā katrs cilvēks. Es varu pateikt, ko šodien [Latvijā] nevajag glorifikāciju. Piepaceltu diženumu. Nu, nevajag mums tādus varoņus šodien! Vajag vienkārši darīt.

Vai no Ziedoņa izrādē nesanāks glorifikācija?
Es domāju, ka ne.

Vai esi ticies ar viņu, iestudējot izrādi?
Jā.

Kā ir tuvumā?
Apsēžamies, parunājam. Kur mēs atradīsimies Kosmosā, viņš saka. Un tā ilgi skatās. Par Jēzu viņš domā – neviens tā nav ar cilvēkiem ņēmies kā Jēzus, viņš saka.

Ko Ziedonis saka, ka par viņu izrādes taisa?
Viņš ir gatavs stāstīt, ka tik es prasītu viņam ko.

Tas ir grandiozs darbs – sagatavoties izrādei. Droši vien tu jau pusgadu staigā, lasīdams Ziedoņa grāmatas, domādams par viņu.
Tas jau ir interesanti. Kad es vēl tik pamatīgi izlasītu Ziedoni? Tā ir aktiera darba pozitīvā puse: strādādams tu vari lasīt Ziedoņa grāmatas. Tas ir vienkārši… lieliski. Eju uz bibliotēku, nesu kulītē grāmatas mājās. Tā jau kopš vasaras. Pagājušās sezonas beigās tika izlemts, ka jātaisa Ziedonis.

Kā tas ienāca prātā?
Jau pirms diviem gadiem. Alvis zināja, ka lasu “ Kurzemīti” . Vai var tur kaut ko uztaisīt, viņš prasīja. Bet man ir švaki ar skatuvisko tēlaino domāšanu. Pirmajā brīdī es tā: nezinu… laikam nevarēs… Neiztēlojos, kā to varētu. Lasīju “ Kurzemīti” vienkārši kā patērētājs – sev.

Kāpēc tu sāki “ Kurzemīti” lasīt – bija kāds konkrēts iemesls? Skolas laikā jau visi esam to lasījuši.
Skolas laikā es vairāk Ziedoņa pasakas lasīju. Un dzeju.

“Kurzemīti” pirms diviem gadiem sāku lasīt, jo vispirms izlasīju “ Tutepatās” – dienasgrāmatu veidā sarakstītu Ziedoņa grāmatu par Dižkoku atbrīvošanas grupas darbiem. Bet toreiz tas tā arī palika. Alvis jau arī skatījās, varbūt gaidīja – vai [man] būs kāda ideja [izrādei]? Nu, nebija… Kad runājām, ka izrāde tomēr jātaisa, par pamatu etīdēm varēju ņemt jebko no Ziedoņa dailŗades. Tas mazliet apgrūtināja.

Bija jāpasmeļ kā ar krūzīti no okeāna?
Jā, tāpēc tas apgrūtināja. Izrādes pamatā ir Noras Ikstenas grāmata “ Nenoteiktā bija” (par Ziedoņa bērnību un skolas gadiem) un mazliet arī Māras Zālītes “ To mēs nezinām” – sarunas ar Imantu Ziedoni. Mazliet arī no Ziedoņa intervijām. No viņa dzejas, ceļojumu aprakstiem. Tāda kolāža.

Alvis Hermanis tik daudz ir prom no Latvijas, jo strādā pie izrādēm arī citas valstīs. Kāds ir jūsu izrādes mēģinājumu process – pa e-pastu?
Tieši tā. Radām etīdes, nofilmējam tās un sūtām Alvim. Viņš noskatās, atsūta savus ieteikumus. Tad saprotam, kas der, kas neder, kādā virzienā tālāk strādāt. Sarakstāmies e-pastā.

Teātrī uz vietas strādājam bez Alvja. Mums ir etīdes – izrādes būvmateriāli, vesela čupa. Bet mēs nezinām, kādā vietā kas pareizi jāliek. Alvis mums ir kā darbu vadītājs, viņš mums pasaka.

Taču tās nav tēva un bērnu attiecības. Tās ir partnerattiecības.

Veidojas jaunas formas, kā strādāt teātrī, radīt izrādi.
Varbūt tā varam tāpēc, ka mēs jau trīspadsmit gadus strādājam kopā.

Vai nav grūti strādāt, uzturot kontaktu vien virtuāli?
Ir grūti. Esmu spiests būt atbildīgs. Satikties ar savu nevarību, nezināšanu. Nespēju izdomāt. Kā izspiests citrons. Katru dienu mirdzošām acīm uz darbu – nē, tā man nav. Bieži vien ir mokoši. Reizēm ir tā: velkas mēģinājums – nav, nekas neizdodas. Labi, ejam mājās! Jau ceļamies, un tajā brīdī kaut kas pēkšņi rodas.

Es izstāstīšu pasaku: tēvs visu laiku darīja, darīja, bet dēli tikai skatījās viņam mutē. Reiz tēvs saslima. Dēliem nu jāiet uz lauka, jādara darbs. Mēs nemākam, – viņi tēvam saka. Tēvs: nebēdājiet, nemācēšana iemācīs! Dēli aiziet uz lauka. Gaida, kad nemācēšana nāks. Paiet viena diena, otra diena. Nenāk tā nemācēšana! Trešajā dienā dēli paši mēģina kaut ko darīt – dara, dara, kamēr iznāk aizvien labāk. Neatnāca nemācēšana, – viņi pēc tam saka tēvam, – paši visu izdarījām! Viņa jau nekur nebija aizgājusi, visu laiku bija klāt, viņš atteic.

Vai tev nav apnicis latviešus spēlēt?
Ja būtu tas vien, varbūt apniktu. Katru sezonu jau sanāk arī citas izrādes spēlēt. Latviešus spēlēt man joprojām ir interesanti.

Tev ir ģimene, trīs bērni, teātris. Vai atliek laiks pašam sev?
Dzīve pilsētā ar savu sistēmu un sadzīvi prasa laiku. Bet man gadās aizbraukt viesizrādēs. Vakarā ir izrāde, bet pa dienu varu daudz lasīt, filmas skatīties. Tas ir mans laiks.

Kam tu deri Jaunajā Rīgas teātrī?
Kam man der šis teātris – tas ir svarīgs jautājums. Teātris jau bez manis iztiktu. Man ir pārliecība, ka ir lietas, ko nemaz nevajag formulēt. Vienkārši jādara.

Kas Ziedonim garšo, tu zini?
Biezpienmaize. Un kafija.

Jaunalksne no VID saņems 12 000 latu kompensāciju

Valsts ieņēmumu dienests nepārsūdzēs Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru no valsts par labu žurnālistei Ilzei Jaunalksnei piedzīta 12 000 latu morālā kaitējuma kompensācija.

Kā atgādina LETA, Jaunalksne 2006.gadā vērsās tiesā, lūdzot no valsts piedzīt 300 000 latu kompensāciju, jo valsts nav pildījusi savu pienākumu – Jaunalksnes telefonsarunas bija nonākušas publiskajā telpā.

Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, 2007.gadā no valsts piedzina 100 000 latu kompensāciju. Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kas šā gada februārī no valsts piedzina 12 000 latu kompensāciju.

VID pārstāve Agnese Grīnberga aģentūrai LETA sacīja, ka VID pēc konsultācijām ar advokātu nolēmis spriedumu Senātā nepārsūdzēt. Grīnberga solīja konkretizēt, no kādiem līdzekļiem VID maksās žurnālistei kompensāciju.

Spriedumu Senātā nav apstrīdējusi arī pati Jaunalksne. Žurnāliste aģentūrai LETA sacīja, ka viņa priecājas, ka VID ir pārstājis tērēt nodokļu maksātāju naudu cīņā, kurā bija skaidrs, ka ir pieļauti pārkāpumi, līdz ar to šāds iznākums, pēc viņas domām, ir loģisks.

Kā liecina LETA arhīvs, Jaunalksnes telefonsarunu ierakstītas no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim, pamatojoties uz Finanšu policijas lēmumu un tiesneša sankciju. Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī 2006.gada pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot Augstākās tiesas tiesnesi.