Diena: 7. aprīlis, 2010

Kontrolieris nav savējais

Šķiet, ka visa pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Kur, loģiski, kontrolētājs nedrīkst sist kontrolējamo. Kā arī kontrolējamais nedrīkst sist kontrolētāju. Proti, sist vispār nedrīkst. Neviens nevienu. Un rupjības runāt arī nē. Neviens nevienam. Un vainīgs, turklāt ļoti, ļoti ir tas, kuram „nostrādā cilvēciskais faktors" (tā to sauc Rīgas Satiksmes kontroles dienesta priekšnieks Modris Jaunups). Neatkarīgi no tā, vai viņš ir kontrolētājs vai kontrolējamais. Tiktāl viss būtu skaidrs.

Tāpēc viens no slavenākajiem Lieldienu brīvdienu „zaķiem" varbūt nemaz nekļūtu slavens – aculiecinieka uzņemtais video, kurā redzams kā sabiedriskā transporta kontrolieri, iespējams, piekauj bezbiļetnieku (attēlā redzams, ka ap vienu zemē guļošu cilvēku drūzmējas vairāki atstarojošās vestēs tērpti kontrolieri, taču kas un kāpēc tur notiek, tā īsti nav saskatāms, bet, galvenais, nav zināms, kas notika pirms tam) nebūtu izraisījis tādu interesi. Proti, ja cilvēki būtu pārliecināti, ka Rīgas satiksmes kontrolieri vienmēr korekti pilda savus darba pienākumus, tad šajā gadījumā varētu domāt, ka aculiecinieka video fiksējis, kā vainīgais cilvēks (kura vaina varbūt ir lielāka par braukšanu bez biļetes) tiek savaldīts ar vienīgo iespējamo metodi, jo visas pārējās ir izsmeltas.

Par to, ka iedomājamā kontrolējamo solidaritāte nav šķērslis, lai liela sabiedrības daļa nostātos kontrolētāju pusē tad, ja tie nonāk konfliktsituācijā ar likumpārkāpējiem, liecina, piemēram, Valsts kontroles labā slava Latvijā. Vai arī tas, ka saduroties kārtības policista prasībām ar iedzēruša tūrista vēlmēm nokārtoties kur pagadās, iedzīvotāju simpātijas ir policistu pusē. Taču par to, kas gaišas dienas laikā notika Rīgas centrā, nav skaidrības (viedokļa, pozīcijas) pat Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš saka: „Nav normāli, ja pasažieris, pat ja viņš brauc bez biļetes, guļ uz zemes. No otras puses nav normāli, ka kontrolei mēģina pārbraukt ar mašīnu".

Varbūt arī Rīgas Satiksmes Kontroles daļas vadītāja Modra Jaunupa vēlāk sagatavoto informāciju par to, ka „zaķis" nav sists, bet pats nokritis zemē, ir grūti „normāli" pieņemt tikai tāpēc, ka tā tikai šķiet – visa pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Vēl ir kontrolētāju priekšnieki.

Lieldienu incidentu, kurā it kā tika piekauts vai it kā pats pakrita „zaķis", no publicitātes iespējams būtu pasargājusi vien vispārzināms fakts, ka Rīgas Satiksme kontroliera darbam nolīgusi eņģeļus (un arī tad rastos jautājums, kāpēc eņģelis nokritušam cilvēkam nepasniedz roku, bet veic video grūti saskatāmas darbības, kas tomēr nekādi nav saistāmas ar palīdzēšanu). Šis konflikts publiski nevarēja tikt vērtēts no pozīcijas – kontrolierim vienmēr ir neapšaubāma taisnība, jo pati Rīgas Satiksme regulāri rada iemeslu šaubām par sevi.

Pilsoņa apziņā Rīgas Satiksme saistās, piemēram, nevis ar vienkāršu biļešu cenu kāpumu, bet turbo kāpumu (2007.gada janvārī brauciens sabiedriskajā transportā Rīgā maksāja 20 santīmus, 2010 – 50 (ņemot vērā to, ka līdz 1.aprīlim 11 mēnešus biļeti vienam braucienam varēja iegādāties tikai pie vadītāja, tā faktiski maksāja 70 santīmus), kam fonā miljonus vērtais kompostrētāju pārejas periods no konduktoriem uz murgaino e-talonu sistēmu, par kuru Valsts kontrole secinājusi: „Kaut arī e-talonam nav būtisku priekšrocību salīdzinot ar iepriekšējo kompostrētāju sistēmu, tās lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk". Februārī, kad Valsts kontrole publiskoja revīzijas rezultātus, kur konstatēts, ka ieviešot elektronisko norēķinu sistēmu (e-talonu) Rīgas satiksme nav domājusi par rīdzinieku ērtībām un naudas maciņiem, Rīgas satiksme šos revīzijas rezultātus nosauca par Valsts Kontroles viedokli.

Savukārt tad, kad tikai nedaudz vēlāk persona, kas sevi sauc par Neo, publiskoja algu apmērus Rīgas satiksmē laika periodam no 2009.gada janvāra līdz novembrim, kas liecināja, ka, piemēram, augustā divas personas no Rīgas satiksmes saņēmušas atalgojumu 25 000 latu apmērā, bet oktobrī kāds darbinieks saņēmis 12 000 latu lielu algu, Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa izplatīja paziņojumu, ka Rīgas satiksmē algas nu samazinātas uz pusi. Piemēram, ja pagājušā gada janvārī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja mēnešalga bijusi 6000 lati, tad šogad vien 2835 lati. Attiecīgi – valdes locekļu algas samazinājušās līdz 2551,5 latiem, bet uzņēmumu direktori tagad saņem vien 2687 latus. Lieki piebilst, ka visas šīs algas ir lielākas nekā Latvijas valsts prezidentam.

Rīgas Satiksmes kontrolieris nav savējais. Un nevis tāpēc, ka viņš ir kontrolieris un pasaule dalās kontrolējamos un kontrolētājos. Uzņēmums Rīgas Satiksme ir radījis iespaidu, ka rīdziniekiem nav savējais. Tāpēc incidenti, bet vēl jo vairāk reakcija uz tiem, nav saistāma tikai ar kontrolējamā vai kontrolētāja psihisko veselību.

RS: bezbiļetnieks nav sists, pats nokritis zemē

Rīgas Satiksmes kontrolieri bezbiļetnieku nav situši un viņš pats nokritis zemē, secinājis uzņēmums.

LETA, atsaucoties uz Rīgas Satiksmes (RS) Kontroles daļas vadītāja Modra Jaunupa paskaidrojumu Rīgas domei, raksta, ka RS uzskata, ka biļešu kontroles laikā brīdī, kad apturēts trolejbuss un atvērtas tā durvis, pa tām steigā izlecis laukā viens no pasažieriem, uzgrūžoties Kontroles daļas kontrolierim, paklūpot un nokrītot zemē. Pasažieris nav varējis uzrādīt derīgu braukšanas biļeti, uzvedies agresīvi un atteicies maksāt soda naudu.

RS esot noskaidrojusi, ka agresīvais pasažieris, pēc neoficiālas informācijas, izrādījies ārlietu struktūru darbinieks. "Mums nezināmu iemeslu dēļ Pašvaldības policijas darbinieki administratīvā pārkāpuma aktu šim pilsonim nenoformēja," ziņojumā norāda Jaunups.

Aculiecinieka uzņemtajā video, ko izplatīja LETA, redzams konflikts starp RS kontrolieriem un kādu pasažieri. Video autors uzskata, ka cilvēks ir sists.

RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ir lūdzis Valsts policiju izmeklēt 2.aprīlī notikušo konfliktu.

RD Satiksmes un transporta lietu komiteja ceturtdienas sēdē uzdeva RS rūpīgi izpētīt notikušā apstākļus un atskaitīties par to, "ir.lv" noskaidroja RD.

LSDSP vēlas apvienību ar Libertas.lv un Solidaritāti

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) veidos apvienību ar Guntara Krasta vadīto "Libertas.lv" un kustību "Solidaritāte".

Kā ir.lv skaidroja LSDSP līderis Jānis Dinēvičs, lēmums par jaunas politiskās apvienības veidošanu bijis kā kompromisa variants, jo daļa LSDSP biedru iebilduši idejai pievienoties apvienībai 'Vienotība", bet cita daļa LSDSP biedru iebilduši pret iespējamo pievienošanos "Saskaņas centram", kas arī sevi pozicionē kā sociāldemokrātisku apvienību.

Lēmums par apvienošanos ar "Libertas.lv" un "Solidaritāti" pieņemts, jo esot vēlme nākt ar piedāvājumu, "kas ir sabalansēts starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm".

Dinēvičs stāstīja, ka LSDSP būs pirmā no apvienību veidojošajām partijām, kas nedēļas nogalē gaidāmajā kongresā lems par šo jautājumu.

Izveidojot politisko apvienību, tai būtu aptuveni 1700 biedru, stāstīja Dinēvičs.

JL: visdrīzāk LPP/LC valdībā nebūs

Jaunais laiks ir skeptisks par LPP/LC ienākšanu valdībā.

“Varbūtība, ka LPP/LC ienāk Dombrovska valdībā ir mazāka par 50%,” ir.lv prognozēja Jaunā laika (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Pēc viņa teiktā, JL gaidīs oficiālo LPP/LC atbildi, taču garais atbildes sniegšanas termiņš liecinot, ka LPP/LC vēlējusies vien pievērst sev uzmanību, taču gala lēmums būšot negatīvs.

LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers patlaban neatrodas Latvijā un šādas prognozes nekomentē, savukārt LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš ir.lv bija kodolīgs “Valde lems.”

Tā kā tiek gaidīts oficiālais lēmums, pagaidām notikusi vien “domu apmaiņa”, ko darīt ar vakantajiem ministru amatiem. Ja atbilde būs negatīva, tad tikšot meklēti kandidāti, kas varētu gūt vairākuma atbalstu. “Mēs neleksim uz ecešām un nemēģināsim izdabūt cauri balsojumam Saeimā kādu, kuram nav vairākuma atbalsta,” sacīja Zaķis

Savukārt “Sabiedrības citai politikai” deputāts Aigars Štokenbergs “ir.lv” pieļāva, ka ministru trūkums valdībā tiks risināts, atbildību par nozarēm uzticot otrām augstākajām amatpersonām – parlamentārajiem sekretāriem, ko ieceļ valdība un kam nav nepieciešams Saeimas atbalsts.

Neatkarīgi no LPP/LC lēmuma par ieiešanu valdībā JL šai partijai piedāvāja ieņemt vietu Saeimas prezidijā, kas joprojām palikusi brīva, jo netika atbalstīta  Tautas partijas izvirzītā deputāte Anta Rugāte. Zaķis stāstīja, ka šis jautājums “nav tirdzniecības subjekts, tā vieta vienkārši ir jāaizpilda.”

Savukārt Saeimas komisiju vadībā gan lielas pārmaiņas netiek prognozētas līdz laikam, kamēr Dombrovska valdība neiegūst stabilu vairākuma atbalstu un tas varētu arī nenotikt līdz vēlēšanām. Zaķis sacīja, ka neredz jēgu uz tik īsu laiku mainīt komisiju vadītājus, atceļot no amatiem Tautas partijas deputātus.

LPP/LC lēmumu par to, kādā veidā tā atbalstīs Dombrovska valdību, sola paziņot nākamnedēļ, 12.aprīlī.

 

Augstāko amatpersonu ienākumi pērn nedaudz sarukuši

Valsts augstāko amatpersonu ienākumi pērn vien nedaudz sarukuši, vissliktāk atalgotais – premjers.

Valsts prezidents Valdis Zatlers pērn nopelnījis 38 391 latu, kas ir mazāk nekā 2008.gadā, kad prezidents nopelnījis 43 657 latus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Prezidents skaidrā naudā uzkrājis 2000 latu, bet bezskaidrā – vairāk nekā 17 000 latu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pērn Saeimā nopelnījis 34 863 latus (20 063 algā un vēl kompensācijās 6800). Tas ir nedaudz mazāk nekā 2008.gadā, kad Daudz ienākumi par darbu parlamentā bija 35 542. Daudze pērn arī saņēmis atalgojumu no Ventspils slimnīcas – kopā 4670 latus.

Daudze bankās uzkrājis aptuveni 24 000 latu. Daudzes īpašumā ir dzīvojamā ēka, zeme un saimniecības ēka Ventspilī.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) Valsts kancelejā pērn nopelnīja 20 029 latus, bet no Eiropas Parlamenta saņēma kompensāciju 6263 eiro (4401 lata) apmērā. Dombrovskis ir premjers kopš pagājušā gada marta.

Dombrovskis skaidrā naudā uzkrājis 5000 eiro (3514 latus), bet bankās uzkrājis ap 36 000 latu. Dombrovskim pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Jūrmalā, kā arī zemesgabals Carnikavas novadā. Tāpat premjeram pieder 1998.gadā ražota vieglā automašīna “SAAB 93”.